|
2013-5-24
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Samuēla grāmata 4:1-6:23
- Jāņa evaņģēlijs 13:31-14:14
- Salamana pamācības 15:31-32
2. Samuēla grāmata 4:1-6:23
4. nodaļa
1 Kad Saula dēls Išbošets dzirdēja, ka Abners ir Hebronā miris, tad viņam rokas kļuva slābanas, bet viss Israēls izbijās.
2 Un Saula dēlam Išbošetam bija divi vīri, sirotāju pulku vadītāji,
viena vārds bija Baāna, otra - Rehabs; tie abi bija Rimona dēli, kas
bija apmeties Beērotā un bija kāds no Benjamīna cilts pēctečiem, jo arī
Beērota tiek pieskaitīta Benjamīnam.
3 Un beērotieši bija aizbēguši uz Gitaimu, un tur tie mīt kā svešinieki vēl līdz šai pašai dienai.
4 Bet Saula dēlam Jonatānam bija dēls, kas bija gaudens uz abām
kājām. Viņš bija piecus gadus vecs, kad nāca vēsts no Jezreēlas, ka
Sauls un Jonatāns miruši. Tad viņa aukle to bija pacēlusi uz savām rokām
un ar to bēgusi, bet, tā kā viņa lielās bailēs steigšus bija metusies
bēgt, viņš bija kritis un tādēļ kļuvis kroplis; viņa vārds bija
Mefibošets.
5 Un Rimona, beērotieša, dēli Rehabs un Baāna devās ceļā, un dienas
karstumā tie iegāja Išbošeta namā, bet viņš bija apgūlies diendusā.
6 Un redzi, tie iegāja namā līdz tā vidum, it kā kviešus pirkt, un
iesita sargam pa vēderu; un Rehabs un viņa brālis Baāna paglābās.
7 Un, kad tie iegāja Išbošeta namā, tas gulēja savā guļamā telpā;
un viņi to sita un nogalināja, un nocirta viņam galvu, un paņēma to, un
gāja visu nakti pa līdzenuma ceļu.
8 Tad tie nonāca ar Išbošeta galvu pie Dāvida Hebronā un sacīja
ķēniņam: "Redzi, še ir Išbošeta, Saula dēla, tava ienaidnieka, galva,
kas meklēja tavu dzīvību! Bet Tas Kungs par manu kungu un ķēniņu šodien
ir atriebies gan pašam Saulam, gan viņa pēcnācējiem."
9 Bet Dāvids atbildēja Rehabam un viņa brālim Baānam, Rimona, kurš
bija no Beērotas, dēliem, un viņš tiem sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs
ir dzīvs, kas manu dvēseli ir atpestījis no visām bēdām,
10 es to vīru, kas man atnesa ziņu, sacīdams: redzi, Sauls ir
miris,- un kas pats savās acīs šķitās labas vēsts nesējs, esmu
apcietinājis un nogalinājis Ciklagā, lai tam dotu no savas puses
vēstneša algu!
11 Un jo vairāk tagad, kad bezdievīgi vīri ir nokāvuši taisnu vīru
viņa namā viņa guļas vietā, vai man nebūs prasīt viņa asinis no jūsu
rokām, un kā lai es jūs neizdeldēju no zemes virsus?"
12 Un Dāvids pavēlēja saviem miesassargiem, un tie tos nogalināja.
Viņi nocirta viņiem rokas un kājas un pašus uzkāra pie Hebronas dīķa.
Bet Išbošeta galvu viņi ņēma un apglabāja Abnera kapa vietā Hebronā.
5. nodaļa
1 Tad visas Israēla ciltis nāca pie Dāvida uz Hebronu un sacīja,
teikdamas: "Redzi, mēs esam no tava kaula un no tavas miesas.
2 Arī jau senāk, kad Sauls bija pār mums ķēniņš, tu tomēr biji tas,
kurš izvedi un atkal pārvedi atpakaļ Israēla karavīrus; un Tas Kungs
tev ir sacījis: tev būs Manu tautu, Israēlu, ganīt, un tev būs būt par
vadoni Israēlam!"
3 Un, kad tā visi Israēla vecaji bija nākuši pie ķēniņa uz Hebronu
un ķēniņš Dāvids ar tiem bija noslēdzis derību Tā Kunga priekšā Hebronā,
tad viņi svaidīja Dāvidu Israēlam par ķēniņu.
4 Un Dāvids bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja četrdesmit gadus.
5 Hebronā pār Jūdu viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus un
Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus pār visu Israēlu un Jūdu.
6 Un ķēniņš devās ar saviem vīriem uz Jeruzālemi pret jebusiešiem,
kuri tanī zemē dzīvoja, bet šie piedraudēja Dāvidam, sacīdami: "Šeit tu
neielauzīsies, tevi aizturēs aklie un tizlie," - domādami: Dāvids šeit
nekad neiekļūs.
7 Bet Dāvids iekaroja Ciānas cietoksni, un šī tagad ir Dāvida pilsēta.
8 Un tanī dienā Dāvids sacīja: "Kas kauj jebusiešus, tas ir tāds,
kas virzās pa apakšzemes eju, un viņi ir tie tizlie un aklie, kurus
ienīst Dāvida dvēsele." Tāpēc mēdz sacīt: "Tizlu un aklu nelaid mājā
iekšā."
9 Un Dāvids apmetās dzīvot cietoksnī - un to nosauca par Dāvida
pilsētu; un Dāvids to uzcēla, sākot no Millas nocietinājuma uz iekšpusi
un no tā visapkārt uz visām pusēm.
10 Un Dāvids, jo ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un Tas Kungs, Dievs Cebaots, bija ar viņu.
11 Tad Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida ar ciedru
kokiem, arī namdarus un akmeņkaļus mūriem, un tie uzcēla Dāvidam pili.
12 Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis Israēlam
par ķēniņu un ka Viņš bija pavairojis viņa ķēniņa valsts varu Savas
tautas, Israēla, dēļ.
13 Un Dāvids apņēma Jeruzālemē vēl vairāk blakussievu pēc tam, kad
viņš bija atnācis no Hebronas, un Dāvidam piedzima vēl vairāk dēlu un
meitu.
14 Un šie ir to dēlu vārdi, kas viņam dzimuši Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans,
15 Ibhars, Ēlišua, Nefegs, Jafija,
16 Ēlišāma, Elijada un Ēlifelets.
17 Bet, kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par
Israēla ķēniņu, tad visi filistieši cēlās un devās kalnup, lai dabūtu
Dāvidu savā varā; savukārt Dāvids, to dzirdējis, devās lejup uz savu
cietoksni.
18 Kad filistieši bija atnākuši un plaši izvērsušies Refaima ielejā,
19 tad Dāvids jautāja Tam Kungam, sacīdams: "Vai man būs doties
augšup uzbrukumā pret filistiešiem? Vai Tu tos nodosi manā rokā?" Un Tas
Kungs atbildēja Dāvidam: "Celies un dodies augšup uzbrukumā, jo Es
patiešām filistiešus nodošu tavā rokā!"
20 Tad Dāvids nonāca līdz Baal-Peracimai, sakāva tur viņus un
izsaucās: "Tas Kungs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem pirms manis,
itin kā ūdens izlaužas!" Tādēļ šo vietu nosauca vārdā Baal-Peracima.
21 Un tie tur pameta savus elku dievus, bet Dāvids un viņa vīri tos paņēma kā laupījumu.
22 Un filistieši vēlreiz cēlās un devās atkārtotā uzbrukumā, plaši izvērsdamies Refaima ielejā.
23 Un Dāvids jautāja To Kungu, un Tas Kungs atbildēja: "Necelies un
neej viņiem tieši pretī, bet apej viņiem apkārt, tiem uzbrukdams no
mugurpuses! Un tad stājies viņiem pretī pie balzama koku pudura!
24 Un, kad tu saklausīsi soļu troksni šo balzama koku galotnēs, tad
pasteidzies, jo tad Tas Kungs ir izgājis tev pa priekšu, lai sakautu
filistiešu karapulku."
25 Un Dāvids darīja, kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, un sakāva filistiešus no Gebas līdz pat Gezera apkārtnei.
6. nodaļa
1 Pēc tam Dāvids sapulcināja visus izlasītos vīrus Israēlā, trīsdesmit tūkstošus vīru.
2 Tad Dāvids cēlās un gāja ar visiem ļaudīm, kas bija pie viņa, uz
Baalu Jūdā, lai no turienes atvestu Dieva šķirstu, kas ir nosaukts
Dieva, Tā Kunga Cebaota, Vārdā, kas valda pār ķerubiem.
3 Un tie veda Dieva šķirstu, kas bija uzlikts uz jauniem ratiem,
bet tas bija iznests no Abinadaba nama, kas atrodas pakalnā; un Uza un
Ahio, Abinadaba dēli, vadīja šos jaunos ratus.
4 Un, kad tie iznesa Dieva šķirstu no Abinadaba nama, kas bija pakalnā, tad Ahio gāja šķirstam pa priekšu.
5 Bet Dāvids un viss Israēla nams līksmojās un dejoja Tā Kunga
priekšā, viņi spēlēja ar ciedru koka cītarām, arfām, rokas bungām, ar
zvārguļiem un zvaniem.
6 Kad tie nonāca pie Nahona labības klona, tad Uza izstiepa savu
roku pret Dieva šķirstu, lai to cieši saturētu, jo vērši paklupa.
7 Tad Tā Kunga dusmas iekaisa pret Uzu, un Dievs viņu tur bargi
sodīja, jo tas bija izdarījis pārkāpumu, un viņš turpat pie Dieva
šķirsta nomira.
8 Un Dāvids bija satriekts, ka Tas Kungs lauzdams lauza Uzas
dzīvību; tāpēc šīs vietas vārds tika nosaukts Perec-Uza, un tā līdz šai
dienai.
9 Bet Dāvids tanī dienā stipri izbijās Tā Kunga priekšā, tā ka viņš izsaucās: "Kā Dieva šķirsts var nākt pie manis?"
10 Un Dāvids negribēja ļaut Tā Kunga šķirstu vest pie sevis uz
Dāvida pilsētu, bet viņš novirzīja to uz Obed-Edoma, kāda gātieša, namu.
11 Un Tā Kunga šķirsts palika šā gātieša Obed-Edoma namā trīs mēnešus; un Tas Kungs svētīja Obed-Edomu un visu viņa namu.
12 Kad ķēniņam Dāvidam tika paziņots, ka Tas Kungs ir Obed-Edoma
namu un visu, kas tam pieder, svētījis Dieva šķirsta labad, tad Dāvids
gāja un pilns prieka pārveda Dieva šķirstu no Obed-Edoma nama kalnup uz
paša Dāvida pilsētu.
13 Kad Tā Kunga šķirsta nesēji bija pagājuši sešus soļus, tad viņš upurēja vērsi un barotu teļu.
14 Un Dāvids dejoja no visas savas sirds Tā Kunga priekšā, un Dāvids bija apjozts tikai ar linu efodu.
15 Tā Dāvids un viss Israēla nams pārveda kalnup Tā Kunga šķirstu ar gavilēm un taures skaņām.
16 Un notika, kad Tā Kunga šķirstu nesa iekšā Dāvida pilsētā, tad
Mihala, Saula meita, bija izliekusies pa logu un skatījās. Kad viņa
ieraudzīja ķēniņu Dāvidu lēkājam un dejas solī Tā Kunga priekšā dejojam,
viņa to nonicināja un ienīda savā sirdī.
17 Un tie ienesa Tā Kunga šķirstu un to nolika savā vietā telts
vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, un Dāvids upurēja dedzināmos upurus un
kaujamos pateicības upurus Tā Kunga priekšā.
18 Kad Dāvids savus dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus
bija beidzis upurēt, tad viņš svētīja tautu Tā Kunga Cebaota Vārdā.
19 Un viņš lika izdalīt visai tautai, visai Israēla draudzei, gan
vīriem, gan sievām, ikkatram pa maizei, pa gabalam gaļas un pa rozīņu
rausim. Un tad visa tauta atgriezās ikviens savās mājās.
20 Kad arī Dāvids atgriezās, lai sveicinātu savu namu, tad Mihala,
Saula meita, iznāca Dāvidam pretī un teica: "Cik cienījami gan ir
izturējies šodien Israēla ķēniņš, kad viņš bija gandrīz pilnīgi
atsedzies savu pavalstnieku kalpoņu acu priekšā, kā to parasti dara
tikai nelietīgi vīri!"
21 Bet Dāvids atbildēja Mihalai: "Tas notika Tā Kunga priekšā, kas
mani ir izredzējis, mani celdams augstāk par tavu tēvu un tava tēva
namu, par valdītāju Tā Kunga tautai, pār Israēlu; un es līksmojos Tā
Kunga priekšā.
22 Un es vēl vairāk pazemošos nekā šoreiz un kļūšu zems savās acīs,
bet ar tām kalponēm, kuras tu pieminēji, es pieaugšu savā godā."
23 Un Mihala, Saula meita, palika bez bērniem līdz savai miršanas dienai.
Jāņa evaņģēlijs 13:31-14:14
31 Kad viņš bija izgājis, Jēzus saka: "Tagad Cilvēka Dēls ir paaugstināts un Dievs paaugstināts Viņā.
32 Bet, ja Dievs paaugstināts Viņā, tad arī Dievs Viņu paaugstinās Sevī un Viņu drīz vien paaugstinās.
33 Bērniņi, Es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs Mani meklēsit, bet,
kā Es jūdiem esmu sacījis, tā arī jums tagad saku: kurp Es eimu, jūs
Man nevarat sekot.
34 Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.
35 No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā."
36 Sīmanis Pēteris Viņam saka: "Kungs, kurp Tu ej?" Jēzus viņam
atbild: "Kurp Es eimu, turp tu tagad Man nevari sekot, bet vēlāk
sekosi."
37 Pēteris saka: "Kungs, kāpēc es Tev tagad nevaru sekot? Savu dzīvību es par Tevi atdošu!"
38 Jēzus atbild: "Savu dzīvību tu par Mani atdosi? Patiesi, patiesi
Es tev saku: vēl gailis nebūs dziedājis, kad tu Mani jau trīskārt būsi
aizliedzis."
14. nodaļa
1 "Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!
2 Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?
3 Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu
atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.
4 Un, kur Es noeju, to ceļu jūs zināt."
5 Toms Viņam saka: "Kungs mēs nezinām, kurp Tu ej; kā lai mēs zinātu ceļu?"
6 Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
7 Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši."
8 Filips Viņam saka: "Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek."
9 Jēzus viņam saka: "Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi
Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu
vari sacīt: rādi mums Tēvu?
10 Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es
jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara
Savus darbus.
11 Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī; bet, ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet!
12 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus
darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie
Tēva.
13 Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
14 Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.
Psalmi 119:17-32
17 Dari labu Savam kalpam, lai es palieku dzīvs, tad es sekošu Tavam vārdam!
18 Atdari man acis, lai es skaidri saredzu Tavas bauslības brīnuma darbus!
19 Es esmu svešinieks virs zemes, neapslēp man Tavus baušļus!
20 Mana dvēsele nomokās ilgās pēc Taviem likumiem vienumēr.
21 Tu norāji lepnos un pārgalvīgos; nolādēti ir, kas aizmaldās projām no Taviem baušļiem!
22 Novērs no manis negodu un kaunu, jo es turu Tavas liecības.
23 Lai gan lieli kungi sēd un sarunājas pret mani, Tavs kalps pārdomā Tavus likumus.
24 Tavas liecības ir mans prieks un manas padoma devējas.
25 Mana dvēsele līp pie pīšļiem, atspirdzini mani pēc Tava vārda!
26 Es Tev atklāju savus ceļus, un Tu mani paklausi. Māci man Tavus likumus!
27 Liec man saprast Tavu likumu noteiktos ceļus, tad es pārdomāšu Tavus brīnumus!
28 Mana dvēsele skumst asarās, stiprini mani ar Savu vārdu!
29 Pasargi mani no melu ceļiem, bet dāvini man Savus baušļus!
30 Es izredzēju sev patiesības ceļu, es turu sev acu priekšā Tavus rīkojumus.
31 Es turos pie Tavām liecībām, Kungs, nepamet mani kaunā!
32 Es tecēšu Tavas bauslības ceļu, jo Tu apgaismo manu sirdi.
Salamana pamācības 15:31-32
31 Auss, kas uzklausa dzīves pamācības, mitīs starp īsteni gudrajiem.
32 Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.
www.bibele.lv
|
|
