|
2013-5-25
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Samuēla grāmata 7:1-8:18
2. Samuēla grāmata 7:1-8:18
7. nodaļa
1 Un notika, kad ķēniņš mierīgi dzīvoja savā mājā - jo Tas Kungs
bija viņam devis mieru visapkārt no visiem viņa ienaidniekiem - ,
2 ka ķēniņš tad sacīja pravietim Nātānam: "Redzi, es te dzīvoju ciedru koku namā, bet Tā Kunga šķirsts mīt starp telts segām."
3 Tad Nātāns atbildēja ķēniņam: "Ej un dari visu, kas vien ienāk tavā sirdsprātā, jo Tas Kungs ir ar tevi!"
4 Bet vēl tanī pašā naktī Tā Kunga vārds atklājās Nātānam un Tas Kungs teica:
5 "Ej un saki Dāvidam, manam kalpam: tā saka Tas Kungs: vai tev būs Man celt namu, lai Es tanī dzīvotu?
6 Es taču nevienā namā neesmu apmeties, sākot no tās dienas, kad Es
izvedu Israēla bērnus ārā no Ēģiptes, līdz pat šai dienai; bet Es esmu
apkārt staigājis telšu mājoklī.
7 Un visu to laiku, kopš Es esmu apkārt staigājis ar visiem Israēla
bērniem, vai Es būtu vienu vienīgu vārdu sacījis kādai no Israēla
ciltīm, kurai Es biju uzdevis ganīt Manu tautu, Israēlu, sacīdams: kādēļ
jūs Man neesat cēluši ciedru koku namu?
8 Tāpēc tu tagad runā tā ar Manu kalpu Dāvidu: tā saka Tas Kungs
Cebaots: Es esmu tevi ņēmis no ganībām, prom no sīklopiem, lai tu būtu
valdītājs pār Manu tautu, pār Israēlu.
9 Un Es esmu visur bijis ar tevi, kur tikai tu esi gājis, un Es
esmu iznīcinājis visus tavus ienaidniekus tavā priekšā, un Es esmu
darījis lielu tavu vārdu, kāds ir tikai pašiem lielākiem vīriem zemes
virsū.
10 Un Savai tautai, Israēlam, Es esmu gādājis drošu vietu un tos
tur iesakņojis, ka tā varētu mierīgi dzīvot savā vietā, lai to neviens
vairs netraucē un lai ļauni ļaudis to vairs neapspiež kā agrāk,
11 no tā laika, kad Es iecēlu soģus pār Savu tautu Israēlu; un
tiešām Es tev gribu dot mieru no visiem taviem ienaidniekiem; un Tas
Kungs dara tev zināmu, ka Tas Kungs pats cels tev namu.
12 Kad tavs laiks būs piepildījies un tu dusēsi līdz ar saviem
tēviem, tad Es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas nāks no tavām miesām,
tam Es nostiprināšu viņa ķēniņa valstību.
13 Un tas uzcels namu Manam Vārdam, un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valstības troni uz mūžīgiem laikiem.
14 Es viņam būšu par tēvu, un viņš Man būs par dēlu. Ja tad viņš
pret Mani apgrēkosies, tad Es viņu pārmācīšu ar rīksti un ar cilvēka
bērna sitieniem.
15 Bet Savu žēlastību Es no viņa neatņemšu, kā to atņēmu no Saula, ko Es esmu atmetis tavā priekšā.
16 Nē, bet tavs nams un tava ķēniņa valstība - tie pastāvēs mūžīgi
Manā priekšā; tavam goda krēslam būs nesatricināmam būt mūžīgi!"
17 Un visus šos vārdus un šo parādību, to visu Nātāns vēstīja Dāvidam.
18 Tad ķēniņš Dāvids nāca un nometās Tā Kunga priekšā un sacīja:
"Kas gan es esmu, ak, Kungs, mans Dievs, un kas ir mans nams, ka Tu mani
esi līdz šejienei vadījis!
19 Un ar to Tev vēl nav bijis gana, vēl bez tam Tu esi, ak, Kungs,
mans Dievs, runājis par Sava kalpa namu un esi devis solījumus par
nākamajiem ilgiem laikiem, un tomēr cilvēkam saprotami, ak, Kungs, mans
Dievs!
20 Un ko gan vēl vairāk lai Dāvids Tev varētu teikt? Tu pats pazīsti Savu kalpu, ak, Kungs, mans Dievs!
21 Sava vārda labad un pēc Savas sirds Tu esi visas šīs lielās lietas darījis, lai tās darītu zināmas Savam kalpam.
22 Tāpēc Tu esi tik liels, ak, Kungs, mans Dievs! Tas tiešām tā, un
nav neviena Tev līdzīga, un nav neviena cita kā Tu, Dievs, viens
vienīgs, pēc visa tā, ko mēs esam dzirdējuši ar savām ausīm.
23 Un kur gan būtu cita kāda tauta virs zemes, kas būtu tāda kā
Tava tauta, kā Israēls? Un šī ir vienīgā tauta virs zemes, kuras dēļ
Dievs ir nācis, lai to atpestītu Sev par tautu un lai celtu tai vārdu,
un viņiem par labu darītu tik lielas un bijājamas lietas Tavā zemē,
Tavas tautas priekšā, ko Tu esi Sev atpestījis no Ēģiptes un kurai par
labu Tu no šejienes esi izdzinis citas tautas un viņu elku dievus.
24 Un tā Tu esi Savu tautu, Israēlu, apstiprinājis Sev par Savu
tautu uz mūžīgiem laikiem, un Tu, Kungs, esi viņiem palicis par Dievu.
25 Un nu, Kungs, mans Dievs, to vārdu, ko Tu esi runājis par Savu
kalpu un viņa namu, to piepildi uz mūžīgiem laikiem un dari, kā Tu esi
runājis!
26 Tad Tavs Vārds kļūs varens uz mūžīgiem laikiem, jo sacīs: Tas
Kungs Cebaots ir Dievs pār Israēlu! Un Tava kalpa Dāvida cilts pastāvēs
Tavā priekšā.
27 Jo Tu, Kungs Cebaot, Israēla Dievs, esi atklāsmē, Savam kalpam
dzirdot, sacījis: Es tev celšu namu! Tādēļ Tavs kalps ir uzdrošinājies
ar šo lūgšanu Tevi pielūgt.
28 Tad nu, Kungs, mans Dievs, Tu esi Dievs, un Tavi vārdi ir patiesība! Un Tu tik daudz laba esi solījis Savam kalpam.
29 Lai tagad Tev labpatīk svētīt Sava kalpa namu, ka tas pastāvētu
Tavā priekšā uz mūžīgiem laikiem! Tu taču pats, Kungs, mans Dievs, to
esi apsolījis un ar Tavu svētību Tava kalpa nams būs svētīts uz mūžīgiem
laikiem!"
8. nodaļa
1 Un notika, pēc tam Dāvids sakāva filistiešus un viņš tos pakļāva
sev, un Dāvids pārņēma valdības grožus no filistiešu rokām.
2 Viņš uzvarēja arī Moābu, un, pie zemes nogāzis, viņš moābiešus
sadalīja ar mērnieku auklu; viņš nomērīja divi daļas nokaušanai, bet
vienu pilnu mērauklas daļu dzīvošanai. Tā Moābs kļuva Dāvida kalps un
maksāja meslus.
3 Pēc tam Dāvids uzvarēja Hadadēzeru, Rehoba dēlu, Cobas ķēniņu,
kad tas bija izgājis, lai atkal nostiprinātu savu varu pie Eifratas.
4 Un Dāvids saņēma no viņa gūstā tūkstoš septiņi simti jātnieku un
divdesmit tūkstošus kājnieku; viņš lika pārgriezt zirgiem kāju dzīslas,
bet sev viņš paturēja simts ratu zirgus.
5 Kad sīrieši no Damaskas nāca Cobas ķēniņam Hadadēzeram palīgā,
tad Dāvids no šiem sīriešiem nonāvēja divdesmit divus tūkstošus vīru.
6 Un Dāvids novietoja uzraugus Damaskā Sīrijā, tā sīrieši kļuva
Dāvidam par kalpiem un nesa meslus. Un Tas Kungs Dāvidam visur
palīdzēja, kur vien viņš gāja.
7 Un Dāvids ņēma zelta vairogus, kas bija piederējuši Hadadēzera galma ļaudīm, un viņš lika tos nonest Jeruzālemē.
8 No Hadadēzera pilsētām, Betas un Berotajas, Dāvids paņēma daudz vara.
9 Bet, kad Hāmatas ķēniņš Tous dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera karaspēku,
10 tad Tous sūtīja savu dēlu Jorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties
par viņa labklājību un viņu sveicināt un svētīt, tādēļ ka viņš bija
karojis ar Hadadēzeru un bija to sakāvis, jo Tous bija Hadadēzera
pretinieks. Un viņam līdzi bija zelta, sudraba un vara priekšmeti.
11 Arī tos ķēniņš Dāvids veltīja kā svētītus Tam Kungam kopā ar to
sudrabu un zeltu, ko viņš bija novēlējis Tam Kungam no visām tām tautām,
ko viņš bija sev pakļāvis,
12 proti, no Sīrijas, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem,
no amalekiešiem, no Hadadēzera, Rehoba dēla, Cobas ķēniņa, iegūtām
mantām.
13 Un Dāvids gādāja sev vārdu, pārnākdams no kaujas, kur viņš pie
Sāls ielejas bija sakāvis edomiešus, astoņpadsmit tūkstošus vīru.
14 Un viņš Edomā nolika uzraugus, tā ka visa Edoma zeme bija viņam
pakļauta un visi edomieši kļuva Dāvidam par kalpiem. Un Tas Kungs
palīdzēja Dāvidam visur, kur vien viņš gāja.
15 Tā Dāvids valdīja pār visu Israēlu, un Dāvids rūpējās par tiesu un taisnību visā savā tautā.
16 Un Joābs, Cerujas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija padomnieks.
17 Un Cadoks, Ahituba dēls, un Abjatars, Ahimeleha dēls, bija priesteri, bet Seraja bija rakstvedis.
18 Un Benaja, Jojadas dēls, bija virsnieks pār krētiešiem un plētiešiem, bet Dāvida dēli saucās priesteri.
Jāņa evaņģēlijs 14:15-31
15 Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.
16 Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi,
17 Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz
un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un
mājo jūsos.
18 Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums.
19 Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Manis vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.
20 Tanī dienā jūs atzīsit, ka Es esmu Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos.
21 Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos."
22 Tad Jūda (ne Iskariots) Viņam saka: "Kā tas nāk, ka Tu gribi parādīties mums, bet ne pasaulei?"
23 Jēzus viņam atbildēja: "Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un
Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas
vietu.
24 Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav Mani, bet Tēva, kas Mani sūtījis.
25 To Es jums esmu runājis, pie jums būdams.
26 Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.
27 Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.
28 Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es aizeimu un atkal
nākšu pie jums. Ja jūs Mani mīlētu, jūs priecātos, ka Es aizeimu pie
Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā Es.
29 To Es jums jau tagad esmu sacījis, pirms tas notiek, lai, kad tas būs noticis, jūs ticētu.
30 Es vairs daudz nerunāšu ar jums, jo nāk šīs pasaules valdnieks; pār Mani viņš gan nenieka nespēj.
31 Bet lai pasaule zina, ka Es Tēvu mīlu un daru, kā Tēvs Man ir pavēlējis: celieties, iesim no šejienes!"
Psalmi 119:33-48
33 Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, un es staigāšu pa tiem līdz galam.
34 Apgaismo mani, ka es sargu Tavus baušļus un tos pildu no visas sirds!
35 Vadi mani pa Tavas bauslības ceļiem, jo tā ir mans prieks!
36 Piegriez manu sirdi Tavām liecībām, bet ne mantas kārei!
37 Nogriez manas acis no nīcīgā, piešķir man jaunus spēkus Tavos ceļos!
38 Liec, lai Tavs kalps Tavu bausli stingri atzīst par Tavu vārdu, ka viņš tiešām Tevi bīstas!
39 Pasargi mani no kauna, no kā es visai bīstos, jo Tavas tiesas ir taisnas!
40 Raugi, es ilgojos pēc Tavām pavēlēm, stiprini manu dzīvi ar Tavu taisnību!
41 Ak, Kungs, lai man notiek Tava žēlastība, Tava palīdzība pēc Tava vārda,
42 ka es varu atbildēt savam nopēlējam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu,
43 un neatrauj pavisam manai mutei patiesības vārdu, jo es gaidu uz Tavām tiesām!
44 Es turēšu Tavus baušļus vienumēr, mūžīgi mūžam;
45 tā es staigāšu brīvi, jo es rūpējos par Tavām pavēlēm.
46 Es runāšu par Tavām liecībām ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā,
47 jo es priecājos par Taviem baušļiem, tie man ir mīļi.
48 Es izstiepju savas rokas pēc Taviem baušļiem, ko es mīlu, un pārdomāju Tavus likumus.
Salamana pamācības 15:33
33 Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā.
www.bibele.lv
|
|
