|
2013-5-27
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Samuēla grāmata 12:1-31
- Salamana pamācības 16:4-5
2. Samuēla grāmata 12:1-31
12. nodaļa
1 Un Tas Kungs sūtīja Nātānu pie Dāvida. Kad viņš bija pie viņa
nonācis, tad viņš tam sacīja: "Divi vīri bija vienā pilsētā - viens
bagāts un otrs nabags.
2 Bagātajam bija ļoti daudz sīklopu un liellopu,
3 bet nabagajam no visa tā nebija itin nekā kā vienīgi viens pats
jēriņš, vēl gluži mazs, ko viņš bija pircis un izaudzējis un kas bija
pie viņa izaudzis kopā ar viņa bērniem; tas ēda no viņa maizes rieciena
un dzēra no viņa kausa, un pie viņa krūtīm gulēja, un šī mazā aitiņa
bija viņam kā paša meita.
4 Un, kad kādā dienā pie bagātā vīra ieradās viesis, tad viņam bija
žēl ņemt ko no sava sīklopu un liellopu pulka, lai sagatavotu mielastu
viesim, kas bija pie viņa atnācis, bet viņš ņēma nabagā vīra aitiņu un
to sataisīja savam ciemiņam."
5 Tad Dāvids iedegās ļoti lielās dusmās pret to vīru, un viņš
sacīja Nātānam: "Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, tas vīrs, kas to ir
darījis, ir nāvi pelnījis!
6 Un to jēriņu lai tas izlīgdams atdod četrkārtīgi, tādēļ ka viņš tā ir rīkojies un nav bijis līdzcietīgs!"
7 Tad Nātāns atbildēja Dāvidam: "Tu esi tas vīrs! Tā saka Tas
Kungs, Israēla Dievs: Es esmu tevi svaidījis par ķēniņu Israēlam, un Es
esmu tevi izglābis no Saula rokas.
8 Un Es esmu tev devis tava kunga namu un tava kunga sievas tavā
klēpī, un Es esmu tev arī devis Israēla un Jūdas namu, un, ja ar to visu
nepietiktu, tad Es vēl šo un to pielikšu.
9 Kāpēc tad tu esi noniecinājis Tā Kunga vārdu, darīdams to, kas
ļauns Viņa acīs? Tu esi nogalinājis hetieti Ūriju ar zobenu, un viņa
sievu tu esi ņēmis sev par sievu, bet viņu pašu tu esi nokāvis ar Amona
bērnu zobenu.
10 Bet tagad zobens vairs neatstāsies no tava nama uz mūžīgiem
laikiem, tāpēc ka tu esi Mani nonievājis un tāpēc ka tu esi ņēmis
hetieša Ūrijas sievu ar nolūku, lai tā kļūtu tava sieva.
11 Tā saka Tas Kungs: redzi, Es likšu nelaimei nākt pār tevi no
tava paša nama un tev to redzot: Es ņemšu tavas sievas un tās nodošu
kādam tavam tuviniekam, lai viņš guļ ar tavām sievām gaišā dienas laikā,
saulei spīdot.
12 Jo to, ko tu esi darījis slepeni, to Es atdarīšu visa Israēla priekšā un mirdzošas saules gaismā."
13 Tad Dāvids sacīja Nātānam: "Es esmu grēkojis pret To Kungu!" Un
Nātāns atbildēja Dāvidam: "Tad nu Tas Kungs arī tavus grēkus piedod: tev
nebūs mirt!
14 Bet, tāpēc ka tu ar šo darbu esi tiešām devis iemeslu Tā Kunga
ienaidniekiem Viņu zaimot, tāpēc arī dēlam, kas tev dzimis, neglābjami
ir jāmirst!"
15 Un, kad Nātāns atgriezās savā namā, tad Tas Kungs sita to bērnu,
ko Ūrijas sieva bija Dāvidam dzemdējusi, ka tas palika uz nāvi slims.
16 Un šī bērna dēļ Dāvids meklēja Dievu, un Dāvids iesāka gavēni,
un, kad viņš pārnāca, tad viņš pārnakšņoja, visu nakti gulēdams uz
zemes.
17 Tad cēlās viņa nama vecaji, lai pār viņu noliekušies viņu
pieceltu no zemes, bet viņš to nevēlējās un neēda maizi kopā ar tiem.
18 Un notika, ka septītajā dienā šis bērns nomira, un tad Dāvida
galma ļaudis baidījās viņam pateikt, ka bērns ir miris, jo viņi domāja:
ja jau viņš mūsu balsij neklausīja, kad bērns vēl bija dzīvs, kā tad
tagad mēs pateiksim, ka bērns ir miris? Ka viņš nenodara sev ko ļaunu!
19 Bet Dāvids redzēja, ka viņa galma ļaudis savā starpā klusi
sačukstas; tad Dāvids nomanīja, ka bērns ir miris. Un Dāvids jautāja
saviem galma ļaudīm: "Vai bērns ir nomiris?" Un tie viņam atbildēja:
"Jā, viņš ir miris!"
20 Tad Dāvids piecēlās no zemes, mazgājās un svaidījās, un
pārmainīja savas drēbes, un iegāja Tā Kunga namā un pielūdza Viņu. Kad
viņš bija atgriezies atpakaļ savā namā, tad viņš lika atnest ēdienu un
ēda maizi.
21 Tad viņa galma ļaudis viņam sacīja: "Cik nesaprotama ir tava
izturēšanās! Kamēr bērns vēl bija dzīvs, tu gavēji un raudāji, un tagad,
kad bērns ir nomiris, tad tu celies augšā un ēd maizi."
22 Bet viņš sacīja: "Kamēr bērns vēl bija dzīvs, es gavēju un
raudāju, jo es domāju: kas zina, varbūt Tas Kungs par mani apžēlojas un
bērns paliek dzīvs.
23 Un tagad, kad viņš ir miris, kādēļ man vairs gavēt? Vai tad man
ir iespējams to atgriezt atkal pie dzīvības? Es gan noiešu pie viņa, bet
viņš pie manis atpakaļ vairs neatnāks!"
24 Un Dāvids nomierināja arī savu sievu Batsebu, iegāja pie viņas
un gulēja ar viņu. Un viņa dzemdēja dēlu, un tas nosauca viņu vārdā
Salamans, un Tas Kungs viņu mīlēja.
25 Un viņš nodeva viņu pravieša Nātāna uzraudzībā un audzināšanā, un Nātāns nosauca viņu vārdā Jedīdjā, pēc Tā Kunga vārda.
26 Bet Joābs veda karu pret Rabu, Amona bērnu galveno pilsētu, un viņš iekaroja šo ķēniņa pilsētu.
27 Tad Joābs sūtīja vēstnešus pie Dāvida un lika tiem sacīt: "Es
esmu cīnījies pret Rabu un esmu ieņēmis šīs pilsētas lejas daļu ar
ūdeņiem.
28 Tad nu sapulcini atlikušo karavīru saimi un ielenc šo pilsētu,
un ieņem tu pilnīgi šo pilsētu, lai es neieņemtu to un lai daudzinot
manu vārdu neizceļ pāri tavam vārdam."
29 Tad Dāvids sapulcināja visu savu karaspēku un nogāja uz Rabu, un viņš uzbruka pilsētai un to iekaroja.
30 Un viņš noņēma viņu ķēniņa Milkoma kroni no viņa galvas, tas
bija vienu zelta talentu smags un viss noklāts ar dārgakmeņiem, un tas
tika uzlikts Dāvidam galvā. Un viņš izveda no šīs pilsētas ļoti bagātu
laupījumu.
31 Un to tautu, kas atradās pilsētā, viņš novietoja pie zāģiem, pie
dzelzs akmeņu kaltiem, pie dzelzs cirvjiem un lika tiem strādāt ķieģeļu
cepļos; tāpat viņš rīkojās ar visām Amona bērnu pilsētām. Pēc tam
Dāvids ar visu savu karaspēku atgriezās atpakaļ Jeruzālemē.
Jāņa evaņģēlijs 16:1-33
1 To Es jums esmu runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā.
2 Tie jūs izslēgs no draudzes, un nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis.
3 Bet to viņi darīs tāpēc, ka tie nav atzinuši ne Dievu, ne Mani.
4 Bet to Es uz jums esmu runājis, lai jūs, kad viņu laiks nāks,
atcerētos, ko Es jums esmu teicis. To Es jums no sākuma neteicu, tāpēc
ka biju pie jums.
5 Bet tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej?
6 Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju.
7 Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu.
Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to
sūtīšu pie jums.
8 Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.
9 Grēku - jo tie netic Man.
10 Taisnību - jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit.
11 Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.
12 Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.
13 Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā
patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un
darīs jums zināmas nākamās lietas.
14 Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.
15 Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.
16 Vēl mazu brīdi, un jūs Manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs Mani atkal redzēsit."
17 Tad daži no Viņa mācekļiem runāja savā starpā: "Ko Viņš grib
teikt ar šiem vārdiem: mazu brīdi, un jūs Manis vairs neredzēsit, un
atkal mazu brīdi, un jūs Mani redzēsit, un: Es aizeju pie Tēva?"
18 Tie sacīja: "Ko Viņš ar to grib teikt: mazu brīdi? - Mēs nesaprotam, ko Viņš runā!"
19 Jēzus noprata, ka tie gribēja Viņam jautāt, un sacīja viņiem:
"Vai par to jūs spriežat savā starpā, ka Es sacīju: mazu brīdi, un jūs
Manis neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs Mani redzēsit?
20 Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs raudāsit un sērosit, bet
pasaule priecāsies; jūs skumsit, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā.
21 Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt;
bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz
prieka, ka cilvēks nācis pasaulē.
22 Arī jums tagad ir skumjas. Bet Es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems.
23 Tanī dienā jūs Mani vairs nejautāsit. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā.
24 Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.
25 To Es jums līdzībās esmu runājis; nāk stunda, kad Es vairs nerunāšu uz jums līdzībās, bet tieši stāstīšu par Tēvu.
26 Tanī dienā jūs lūgsit Manā Vārdā, un Es nesaku, ka Es aizlūgšu Tēva priekšā par jums.
27 Jo pats Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs Mani esat mīlējuši un esat nākuši pie ticības, ka Es esmu izgājis no Tēva.
28 Es esmu izgājis no Tēva un nācis pasaulē: tagad Es atkal atstāju pasauli un aizeimu pie Tēva."
29 Mācekļi Viņam saka: "Redzi, tagad Tu runā tieši un ne vairs līdzībā.
30 Tagad mēs saprotam, ka Tu zini visu un Tev nav vajadzīgs, lai kāds Tevi jautātu; tāpēc mēs ticam, ka Tu no Dieva esi nācis."
31 Jēzus tiem atbildēja: "Tagad jūs ticat?
32 Redziet, nāk stunda un ir jau klāt, kad jūs izklīdīsit katrs savā
vietā un Mani atstāsit vienu. Bet Es neesmu viens, jo Tēvs ir pie
Manis.
33 To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī.
Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu
uzvarējis!"
Psalmi 119:65-80
65 Tu, Kungs, esi darījis labu Savam kalpam pēc apsolījuma.
66 Māci man visu pareizi saprast un atzīt, jo es ticu Taviem baušļiem!
67 Es maldījos, pirms kļuvu pārbaudīts un pazemots, bet tagad es turu Tavu vārdu.
68 Tu esi mīlīgs un dari labu; māci man Tavus likumus!
69 Pārgalvji izdomājuši melus pret mani, bet es pildu Tavas pavēles no visas sirds.
70 Viņu sirds ir nejūtīga kā taukos ieaugusi, bet es priecājos par Taviem baušļiem.
71 Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.
72 Tavas mutes norādījumi man ir labāki nekā veseli tūkstoši sudraba un zelta gabalu.
73 Tavas rokas mani radīja un veidoja, dod man gudrību, ka es mācos Tavus baušļus!
74 Kas tevi bīstas, tie redzēs mani un priecāsies, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
75 Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu pārbaudīji un pazemoji mani pēc Savas uzticības.
76 Tava žēlastība lai mani iepriecina, kā Tu esi solījis Savam kalpam!
77 Parādi man Savu žēlastību, ka es varu dzīvot, jo Tava bauslība ir mans prieks.
78 Lepnie lai paliek kaunā, tie man uzbrūk ar meliem, bet es pārdomāju Tavas pavēles.
79 Lai man piegriežas visi, kas Tevi bīstas un kas pazīst un atzīst Tavas liecības.
80 Mana sirds lai stipri turas pie Taviem likumiem, ka es nepalieku kaunā.
Salamana pamācības 16:4-5
4 Tas Kungs visu dara ar noteiktu nolūku, arī bezdievīgo Viņš taupa ļaunai dienai.
5 Lepna sirds Tā Kunga acīs ir negantība, patiešām tas tiesa, tā nepaliks nesodīta.
www.bibele.lv
|
|
