|
2013-5-3
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Salamana pamācības 14:20-21
Soģu grāmata 17:1-18:31
17. nodaļa
1 Un tur bija kāds vīrs no Efraima kalniem, un viņa vārds bija Miha.
2 Un tas sacīja savai mātei: "Tie tūkstoš un simts sudraba gabali,
kas tika tev paņemti un par kuriem tu esi izteikusi lāstu un pie tam,
man pašam to dzirdot, redzi, tos es esmu pats paņēmis. Šī nauda ir tagad
pie manis, bet nu es to gribu tev atdot atpakaļ." Tad viņa māte tam
teica: "Esi, mans dēls, Tā Kunga svētīts!"
3 Tad viņš atdeva atpakaļ savai mātei tūkstoš un simts sudraba
gabalus, bet viņa māte sacīja: "Es svētīdama šo naudu no savas rokas
esmu veltījusi Tam Kungam sava dēla labā, lai darinātu grieztu tēlu un
lietu attēlu, bet tagad atdodu tev to atpakaļ."
4 Bet, kad viņš no jauna atdeva savai mātei naudu, tad viņa māte
ņēma divi simti sudraba gabalus un tos iedeva zeltkalim, lai tas
darinātu grieztu tēlu un lietu attēlu. Un tie atradās Mihas namā.
5 Tā nu vīram Miham bija svētnīca; viņš darināja arī efodu un
terafīmu un salīga un iesvētīja kādu, lai tas būtu viņam par priesteri.
6 Tanīs dienās vēl nebija ķēniņa Israēlā, un ikviens darīja to, kas tam likās taisns paša acīs.
7 Un tad tur bija kāds jauneklis no Bētlemes Jūdas zemē, no Jūdas cilts, tas bija levīts. Un viņš tur piemājoja.
8 Šis vīrs bija atstājis savu pilsētu Bētlemi Jūdā, lai piemājotu,
kur vien vieta gadītos, un, savu ceļu iedams, viņš nonāca Efraima kalnos
Mihas namā.
9 Tad Miha tam jautāja: "No kurienes tu nāc?" Un viņš tam
atbildēja: "Es esmu levīts no Bētlemes Jūdā, un eju un piemājoju, kur
vieta gadās."
10 Tad Miha viņam sacīja: "Paliec pie manis un topi tu man gan par
tēvu, gan par priesteri. Es tev došu ik gadus desmit sudraba gabalus,
arī pienācīgu apģērbu un uzturu tavai iztikai." Un levīts palika.
11 Viņš bija ar mieru palikt pie Mihas, un šis jauneklis viņam kļuva tikpat kā viens no viņa dēliem.
12 Un Miha iesvētīja levītu, un šis jauneklis tam kļuva par priesteri un palika Mihas namā.
13 Tad Miha sacīja: "Tagad es zinu, ka Tas Kungs darīs man labu, tāpēc ka šis levīts man ir kļuvis par priesteri."
18. nodaļa
1 Un tanīs dienās vēl nebija ķēniņa Israēlā; tai laikā Dana cilts
centās sameklēt kādu vietu, lai to iegūtu īpašumā un varētu tur
apmesties, jo līdz tam laikam Dana ciltij vēl nebija piekritusi nekāda
mantojuma daļa kā īpašums Israēla cilšu vidū.
2 Tad Dana bērni no savas dzimtas sūtīja piecus vīrus, kas bija
stipri, no Coras un no Eštaolas, lai izlūkotu un izpētītu zemi. Un tie
nonāca Efraima kalnos līdz Mihas namam un palika tur pa nakti.
3 Un, būdami pie Mihas nama, viņi pazina tā jaunekļa, levīta,
balsi, iegriezās tur un vaicāja: "Kas tevi šurp atvedis? Un ko tu še
dari? Un kā tev te klājas?"
4 Un tas viņiem sacīja: "Tā un tā, Miha ar mani ir līdzis un mani saderējis, tā es esmu kļuvis viņam par priesteri."
5 Tad tie viņam sacīja: "Apjautājies pie Dieva, lai mēs zinātu, vai ceļš, pa kuru pašreiz ejam, mums arī labi izdosies."
6 Un priesteris viņiem sacīja: "Ejiet ar mieru, jo jūsu ceļu, pa kuru jūs ejat, Tas Kungs uzlūko labvēlīgi."
7 Tad tie pieci vīri aizgāja un nonāca Laišā. Tur viņi ieraudzīja
ļaudis, kas dzīvoja tai pilsētā tik droši kā sidoniešu ciltis, tik droši
un tik mierīgi, nejuzdami nekādu trūkumu nevienā lietā, kas vien ir
zemes virsū, dzīvodami visai pārtikuši un bagāti. Viņi bija tālu no
sidoniešiem, un viņiem ne ar vienu nebija nekādu darīšanu.
8 Kad šie izlūki atgriezās pie saviem brāļiem Corā un Eštaolā, tad viņu brāļi viņiem jautāja: "Kādu ziņu jūs mums nesat?"
9 Tad tie sacīja: "Celieties un nāciet mums līdzi, jo mēs esam to
zemi apskatījuši, un redzi, tā ir ļoti laba; bet vai jūs paši negribat
nekā darīt? Neesiet kūtri iet, lai dotos turp un saņemtu šo zemi
īpašumā.
10 Kad jūs iesit, tad jūs nonāksit pie tautas, kas dzīvo bezrūpīgi
un kuru zeme ir plaši atvērta uz visām pusēm; Dievs to ir nodevis jūsu
rokā - šo vietu, kur nav nekāda trūkuma nevienā lietā, kas vien ir virs
zemes."
11 Tad viņi novāca savas teltis no Dana cilts novada, Coras un Eštaolas, un aizgāja karā seši simti labi apbruņotu vīru.
12 Tie cēlās un devās kalnup un uzcēla savas teltis Kirjat-Jeārimā
Jūdejā; un tāpēc tās vietas vārdu sauc par Dana nometni līdz šai dienai;
redzi, tas ir aiz Kirjat-Jeārimas.
13 Un no turienes tie virzījās augšup Efraima kalnos un nonāca līdz Mihas namam.
14 Tad tie pieci vīri, kas bija gājuši Laišas zemi izlūkot, sacīja
savas cilts vīriem: "Vai jūs arī zināt, ka šinī namā atrodas efods un
terafīms, griezts tēls un izliets attēls? Un nu tagad apdomājiet, kas
jums jādara."
15 Tad viņi nogriezās uz turieni, iegāja jaunekļa, tā levīta, mājoklī, kas bija Mihas namā, un mierīgi ar to apsveicinājās.
16 Tie seši simti vīru, no Dana bērniem, ar ieročiem apbruņoti, palika stāvot pie vārtiem.
17 Bet tie pieci vīri, kas agrāk jau bija nākuši šo zemi izlūkot,
iegāja namā un paņēma gan griezto tēlu, gan efodu un terafīmu, gan
izlieto attēlu, bet pats priesteris bija palicis stāvam pie vārtiem ar
tiem seši simti apbruņotiem vīriem.
18 Un, kad nu tie iegāja Mihas namā un paņēma gan griezto veidolu,
gan efodu un terafīmu, gan izlieto attēlu, tad priesteris tiem jautāja:
"Ko jūs darāt?"
19 Un tie viņam sacīja: "Esi klusu, liec savu roku uz savas mutes
un nāc mums līdzi, un kļūsti mums par tēvu un par priesteri! Vai tad tev
ir labāk būt par priesteri viena vienīga vīra namā nekā būt par
priesteri veselai ciltij un dzimtai Israēlā?"
20 Tas bija priesterim gluži pa prātam, un viņš paņēma gan efodu un
terafīmu, gan griezto tēlu un izlieto attēlu un aizgāja līdzi
karavīriem.
21 Tad tie pagriezās un devās ceļā pēc tam, kad viņi bija
novietojuši sievas un mazos bērnus, kā arī ganāmos pulkus un savas
dārgākās mantas pašā priekšgalā.
22 Kad viņi jau bija labu gabalu attālinājušies no Mihas nama, tad
tie vīri, kas dzīvoja Mihas nama tuvumā, sāka kliegt un dzīties pakaļ
Dana bērniem un panāca viņus.
23 Un, kad viņi tik stipri kliedza uz Dana bērniem, tad tie
apgriezās un sacīja Miham: "Kas ir ar tevi noticis, ka tu tā kliedz?"
24 Tad viņš sacīja: "Manus dievus, ko es biju darinājis, jūs esat
paņēmuši līdz ar priesteri un esat devušies ceļā; kas nu ir vēl palicis
man pāri? Kā tad jūs varat vēl man sacīt, kas tev kait?"
25 Bet Dana bērni viņam sacīja: "Nežēlojies te mūsu priekšā, ka pie
tevis neatgriežas vīri ar dusmām sirdī un ka tu nezaudē pats savu un
savējo dzīvību!"
26 Tā Dana bērni aizgāja pa savu ceļu, un Miha, redzēdams, ka tie bija stiprāki par viņu, apgriezās un aizgāja mājās.
27 Bet tie ņēma, ko Miha bija darinājis, un to priesteri, kas viņam
bija bijis, un nonāca Laišā pie ļaudīm, kas dzīvoja mierīgi un
bezrūpīgi, un apkāva iedzīvotājus ar zobena asmeni, bet pilsētu
nodedzināja ar uguni.
28 Un nebija neviena, kas tos būtu izglābis, jo tā bija tālu no
Sidonas, un ne ar vienu viņiem nebija nekādu darīšanu, jo tā atradās
Bet-Rehobas ielejā. Un tad tie uzcēla pilsētu no jauna un apmetās tanī.
29 Un viņi nosauca tās pilsētas vārdu Dana - pēc sava tēva Dana
vārda, kas bija Israēla dzemdināts, lai gan iepriekš tās pilsētas vārds
bija Laiša.
30 Un Dana bērni tur pie sevis uzstatīja griezto tēlu, un Jonatāns,
Geršoma dēls, Manases dēla dēls, un viņa dēli bija priesteri Dana
bērniem līdz tam brīdim, kad šai zemei uznāca trimdas laiki.
31 Un tā tie turēja uzstatītu Mihas darināto tēlu visu laiku, kamēr vien Dieva nams pastāvēja Šīlo.
Jāņa evaņģēlijs 3:1-21
1 Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs.
2 Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: "Rabi, mēs zinām, ka Tu
esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu
dari, ja Dievs nav ar to."
3 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības."
4 Nikodēms saka Viņam: "Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai
tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?"
5 Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
6 Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.
7 Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes.
8 Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no
kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis
no Gara."
9 Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: "Kā tas var notikt?"
10 Jēzus atbildēja un viņam sacīja: "Tu esi Israēla mācītājs un to nezini?
11 Patiesi, patiesi Es tev saku: mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši, bet jūs mūsu liecību nepieņemat.
12 Ja jūs neticat, kad Es jums stāstu par zemes lietām, kā jūs ticēsit, kad Es jums stāstīšu par debess lietām?
13 Jo neviens nav uzkāpis debesīs kā vienīgi Tas, kas no debesīm nācis, Cilvēka Dēls.
14 Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,
15 lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.
16 Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu
vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu
mūžīgo dzīvību,
17 jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.
18 Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu
dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.
19 Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem
tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.
20 Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.
21 Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti."
Psalmi 104:1-23
1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels, cildenumā un godībā tērpies.
2 Tu ģērbies gaismā kā tērpā, Tu izplet debesis kā telts segu.
3 Tu ūdeņus liec Savai pilij par pamatu, Tu brauc uz mākoņiem kā ar ratiem, Tu skrien ar vēja spārniem;
4 Tu dari vējus par Saviem vēstnešiem un uguns liesmas par Saviem kalpiem.
5 Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās nemūžam.
6 Ar pirmplūdiem Tu biji apsedzis to kā ar drēbēm, ūdeņi stāvēja pāri kalniem;
7 no Taviem draudu saucieniem tie bēga, no Tava pērkona tie aizsteidzās bailēs.
8 Kalni pacēlās augstu, un lejas nogrima līdz tai vietai, kā Tu tām biji licis.
9 Tu robežas esi licis, ko ūdeņiem nebūs pārkāpt, tie neapplūdinās vairs zemi.
10 Tu pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem.
11 Tie dzirdina tālāk visus kustoņus laukā, tur meža ēzeļi dzesē savas slāpes.
12 Viņu krastos dzīvo debess putni un dzied koku zaros dziesmas.
13 Tu veldzē kalnus no Savas debess pils; ar augļiem, ko Tu audzē, piepildās zeme.
14 Tu liec augt zālei par barību lopiem un dažādiem augiem cilvēku vajadzībām, Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize
15 un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, lai viņa vaigs spīdētu no eļļas un maize lai stiprinātu viņa miesu.
16 Ar valgumu pildās Tā Kunga koki, Libanona ciedru koki, ko Viņš stādījis,
17 kur putni taisa savas ligzdas, kur stārķi dzīvo ciprešu galotņu zaros.
18 Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām, un klintis āpšiem par patvērumu.
19 Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu.
20 Kad iestājas tumsa, tad metas nakts, tad kustas visi meža zvēri.
21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma un gaida savu barību no Dieva.
22 Kad saule uzlec, tad tie pazūd un apgulstas savās alās;
23 tad cilvēks iziet pie sava darba, iegrimdams savā darbā līdz vakara laikam.
Salamana pamācības 14:20-21
20 Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kuri bagātos mīl, ir daudz.
21 Kas savu tuvāko nicina, tas grēko, bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem.
www.bibele.lv
|
|
