|
2013-5-30
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 2. Samuēla grāmata 15:23-16:23
- Jāņa evaņģēlijs 18:25-19:22
- Salamana pamācības 16:10-11
2. Samuēla grāmata 15:23-16:23
15. nodaļa
23 Bet visa zeme raudāja lielām vaimanām, un, kad
karaspēks bija aizgājis garām, tad ķēniņš gāja pāri Kidronas ielejai, un
arī visa tauta gāja pāri ceļā uz tuksnesi.
24 Un redzi, tur bija arī Cadoks un visi levīti kopā ar viņu, kas
nesa Dieva derības šķirstu; tad viņi nolika Dieva derības šķirstu zemē,
bet Abjatārs turpat upurēja, kamēr visi ļaudis bija no pilsētas
izgājuši.
25 Tad ķēniņš sacīja Cadokam: "Nes Dieva šķirstu atpakaļ pilsētā!
Ja jau es atradīšu labvēlību Tā Kunga acīs, tad Viņš arī mani atvedīs
atpakaļ un man ļaus redzēt Viņu pašu ar Viņa mājokli.
26 Bet, ja Viņš sacīs tā: man nav nekādas patikas pie tevis,- tad
redzi, še es esmu, lai Viņš man dara tā, kā tas Viņam pašam labi patīk!"
27 Un ķēniņš sacīja priesterim Cadokam: "Tu redzētāj, atgriezies
vien pilsētā ar mieru, tu pats, Abjatārs, Ahimaācs, tavs dēls, Jonatāns,
Abjatāra dēls, abi jūsu dēli kopā ar jums.
28 Redziet, es gribu nogaidīt, uzkavēdamies tuksnesī, līdz kamēr no jums kāda vēsts atnāks, kas man dos ziņu."
29 Un tā Cadoks un Abjatārs aiznesa Dieva šķirstu atpakaļ Jeruzālemē un palika tur.
30 Bet Dāvids devās uz Eļļas kalnu, un, kalnup iedams, viņš
raudāja, un savu galvu viņš bija ietinis, un viņš gāja basām kājām;
tāpat arī visa tauta, kas gāja viņam līdzi: ikviens bija ietinis savu
galvu, un, kalnup dodamies, tie nepārtraukti raudāja.
31 Kad pēc tam Dāvidam tika paziņots, ka Ahitofels ir kopā ar
dumpiniekiem pie Absaloma, tad Dāvids sacīja: "Ak, Kungs, dari Ahitofela
padomu par ģeķību!"
32 Kad Dāvids nonāca kalna galā, kur mēdza Dievu pielūgt, redzi,
tad viņam pretī iznāca Hušajs no Arkas, un tā drēbes bija saplēstas, un
zeme bija uz tā galvas.
33 Un Dāvids viņam sacīja: "Ja tu nāksi man līdzi, tad tu man būsi par nastu,
34 bet, ja tu atgriezīsies atpakaļ pilsētā un teiksi Absalomam:
ķēniņ, es būšu tavs kalps! Un, kā citkārt es esmu bijis tava tēva kalps,
tā nu es būšu tavs kalps,- tad tu manā labā varētu izjaukt Ahitofela
padomu.
35 Un vai tur pie tevis nebūs priesteri Cadoks un Abjatārs? Tāpēc
visu, ko tu vien dzirdēsi ķēniņa namā, to saki priesteriem Cadokam un
Abjatāram!
36 Redzi, tur kopā ar viņiem ir viņu abu dēli - Ahimaācs, Cadoka
dēls, un Jonatāns, Abjatāra dēls; un ar viņiem sūtiet man visu, ko vien
jūs dzirdēsit."
37 Un tā Hušajs, Dāvida draugs, nonāca pilsētā tieši tanī brīdī, kad Absaloms ienāca Jeruzālemē.
16. nodaļa
1 Kad Dāvids bija mazliet nogājis no kalna gala, redzi, tad Ciba,
Mefibošeta puisis, nāca viņam pretī ar pāris apkrautiem ēzeļiem, un tie
uz muguras nesa divi simti maizes, simts rozīņu raušu, simts vasaras
augļu saiņu un ādas trauku ar vīnu.
2 Un ķēniņš sacīja Cibam: "Kas tie tev tur ir?" Tad Ciba sacīja:
"Ēzeļi ir ķēniņa nama ļaudīm, ko jāt, bet maize un vasaras augļi
kalpotājiem, ko ēst, bet vīns tiem, kas tuksnesī piekusuši, ko dzert."
3 Tad ķēniņš jautāja: "Bet kur tad ir tava kunga dēls?" Un Ciba
atbildēja ķēniņam: "Redzi, viņš ir palicis Jeruzālemē, jo viņš teica:
šodien Israēla nams man atdos atpakaļ mana vectēva ķēniņa valstību."
4 Tad ķēniņš sacīja Cibam: "Lai tad nu tev arī pieder viss, kas
piederēja Mefibošetam!" Un Ciba sacīja: "Es noliecos tavā priekšā, lai
atrodu labvēlību tavās acīs, mans kungs un ķēniņ!"
5 Kad ķēniņš Dāvids nonāca līdz Bahurimai, redzi, tad no turienes
iznāca kāds vīrs no Saula nama piederīgiem, un viņa vārds bija Šimejs,
Geras dēls. Tuvodamies viņš nepārtraukti lādējās
6 un meta akmeņus uz Dāvidu un uz visiem ķēniņa Dāvida kalpiem,
kaut gan visa karavīru saime un visi miesassargi gāja ķēniņam pa labo un
pa kreiso pusi.
7 Un Šimejs tam sacīja, lādēdams: "Ej ārā, ej projām, tu, asinskārīgais vīrs, tu, ļaundari!
8 Tas Kungs tev tagad liek nest visu Saula nama asins parādu, kā
vietā tu esi uzkundzējies par ķēniņu. Bet tagad Tas Kungs nodod ķēniņa
valsts varu tava dēla Absaloma rokā, un redzi, nu tu pats tagad esi
nelaimē, jo tu esi asinskārīgs vīrs!"
9 Tad Abišajs, Cerujas dēls, sacīja ķēniņam: "Kāpēc šis sprāgušais
suns lād manu kungu un ķēniņu? Atļauj man noiet tur pāri pie viņa un
viņam noraut galvu!"
10 Bet ķēniņš atbildēja: "Kāda daļa man ar jums, jūs Cerujas dēli?
Ļaujiet taču viņam lādēties! Laikam jau gan viņš lād tādēļ, ka Tas Kungs
būs viņam sacījis: lādi Dāvidu! - Kā gan tad drīkst jautāt: kādēļ tu
tā dari?"
11 Un Dāvids sacīja Abišajam un visiem saviem kalpiem: "Redzi, mans
paša dēls, kas cēlies no maniem gurniem, tagad tīko pēc manas dzīvības;
vai tad ne vairāk šis benjamīnietis! Ļaujiet tam, lai viņš lādas, jo
Tas Kungs viņam to ir licis!
12 Varbūt Tas Kungs mani uzlūkos manā postā un jau šodien pārvērtīs viņa lāstu man par svētību."
13 Tā Dāvids gāja ar saviem vīriem tālāk pa ceļu, bet Šimejs gāja
otrā pusē gar kalna klintāju, un iedams viņš lādējās, meta akmeņus uz
viņiem un svaidīja pīšļus.
14 Un ķēniņš ar tiem vīriem, kas bija pie viņa, piekusuši nonāca pie avotiem un tur atveldzējās.
15 Bet Absaloms un visi Israēla vīri gāja uz Jeruzālemi un Ahitofels līdz ar viņu.
16 Un notika, kad Dāvida draugs Hušajs no Arkas nāca pie Absaloma,
tad Hušajs uzsauca Absalomam: "Ilgu mūžu ķēniņam! Ilgu mūžu ķēniņam!"
17 Bet Absaloms atbildēja Hušajam: "Vai tā ir tava uzticība pret tavu draugu? Kāpēc tu neesi gājis ar savu draugu?"
18 Tad Hušajs atbildēja Absalomam: "Nē! Bet, ko Tas Kungs ir
izredzējis un šī tauta un visi Israēla vīri, tam es arī piederēšu un pie
tā es arī palikšu!
19 Un tālāk - kam tad lai es kalpoju? Vai lai es nekalpoju viņa
dēlam? Tāpat kā es esmu kalpojis tavam tēvam, tāpat es gribu būt tavā
priekšā!"
20 Un Absaloms sacīja Ahitofelam: "Dodiet padomu, ko lai mēs iesākam!"
21 Un Ahitofels sacīja Absalomam: "Ieej pie sava tēva blakussievām,
ko viņš te ir atstājis, lai tās sargātu namu. Tad viss Israēls dzirdēs,
ka tu esi kļuvis pretīgs savam tēvam. Un visu to rokas, kas pie tevis,
taps stiprinātas."
22 Un viņi izplēta Absaloma telti uz jumta, un Absaloms iegāja pie sava tēva blakussievām, visam Israēlam to redzot.
23 Un Ahitofela padoms, ko viņš tanī laikā deva, bija tik augstu
turēts itin kā Dieva atklāsme; tāds bija Ahitofela padoms tiklab
Dāvidam, kā Absalomam.
Jāņa evaņģēlijs 18:25-19:22
25 Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tie
viņam sacīja: "Vai arī tu nepiederi pie Viņa mācekļiem?" Bet viņš
liedzās un sacīja: "Nē."
26 Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris
bija nocirtis ausi, vēl saka: "Vai es tevi neredzēju pie Viņa dārzā?"
27 Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja.
28 No Kajafas tie Jēzu ved uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts.
Paši tie neiegāja pārvaldnieka pilī, lai neapgānītos, bet varētu ēst
Pashā jēru.
29 Tad Pilāts iznāca pie tiem ārā un teica: "Kādu sūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?"
30 Tie atbildēja viņam: "Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs Viņu nebūtu tev nodevuši."
31 Tad Pilāts viņiem sacīja: "Ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc
sava likuma!" Jūdi viņam sacīja: "Mums nav tiesību nevienu nonāvēt."
32 Tā sāka piepildīties Jēzus vārdi, ko Viņš bija teicis par to, kādā nāvē Viņam bija mirt.
33 Tad Pilāts atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja Viņam: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?"
34 Jēzus atbildēja: "Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi tev par Mani stāstījuši?"
35 Pilāts atbildēja: "Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man Tevi ir nodevuši. Ko Tu esi darījis?"
36 Jēzus atbildēja: "Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja Mana
valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai Es
nekristu jūdu rokās. Bet nu Mana valstība nav no šejienes."
37 Tad Pilāts Viņam sacīja: "Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?" Jēzus
atbildēja: "Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un
pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības,
dzird Manu balsi."
38 Pilāts Viņam saka: "Kas ir patiesība?" Un, to sacījis, viņš atkal
izgāja ārā pie jūdiem un saka viņiem: "Es nekādas vainas pie Viņa
neatrodu.
39 Bet jums ir paradums, ka es jums Pashā vienu atlaižu. Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu Jūdu ķēniņu?"
40 Tad viņi atkal brēca: "Ne Šo, bet Barabu!" Bet Baraba bija laupītājs.
19. nodaļa
1 Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika Viņu šaust.
2 Un kareivji, nopinuši vainagu no ērkšķiem, uzlika Viņam to galvā un aplika Viņam purpura apmetni,
3 nostājās Viņa priekšā un sacīja: "Esi sveicināts, Jūdu ķēniņ." Un tie Viņu sita vaigā.
4 Tad Pilāts atkal izgāja ārā un saka viņiem: "Redziet, es Viņu vedu
pie jums ārā, lai jūs zinātu, ka es nekādas vainas pie Viņa neatrodu."
5 Tad Jēzus iznāca ārā ērkšķu vainagā un purpura apmetnī. Un Pilāts viņiem saka: "Redziet, kāds cilvēks!"
6 Kad nu augstie priesteri un sulaiņi viņu redzēja, tie brēca: "Sit
Viņu krustā, sit Viņu krustā!" Pilāts viņiem saka: "Ņemiet jūs Viņu un
sitiet krustā! Jo es pie Viņa vainas neatrodu!"
7 Jūdi viņam atbildēja: "Mums ir savs likums, un pēc šī likuma Viņam jāmirst, jo Viņš Sevi darījis par Dieva Dēlu."
8 Kad Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās,
9 iegāja atkal savā pilī un saka Jēzum: "No kurienes Tu esi?" Bet Jēzus viņam nedeva nekādu atbildi.
10 Tad Pilāts Viņam sacīja: "Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atlaist un vara Tevi sist krustā?"
11 Jēzus atbildēja: "Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev
nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielāks
grēks."
12 No šī brīža Pilāts meklēja Viņu atlaist. Bet jūdi brēca: "Ja tu
Viņu atlaid, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas pats sevi ceļ par
ķēniņu, saceļas pret ķeizaru!"
13 Kad Pilāts dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats
apsēdās soģa krēslā uz laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrejiski Gabata.
14 Bija sataisāmā diena pirms Pashā, ap sesto stundu. Un viņš saka jūdiem: "Redziet, jūsu Ķēniņš!"
15 Bet tie brēca: "Nost, nost ar To! Sit Viņu krustā!" Pilāts viņiem
saka: "Vai lai es jūsu Ķēniņu situ krustā?" Augstie priesteri
atbildēja: "Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!"
16 Tad viņš To atdeva tiem, lai tie Viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu.
17 Un Viņš, Savu krustu nesdams, gāja uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu.
18 Tur tie Viņu sita krustā un kopā ar Viņu divus citus, katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu.
19 Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: JĒZUS NACARIETIS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.
20 Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā
sists, bija tuvu pie pilsētas; un rakstīts bija ebreju, romiešu un
grieķu valodā.
21 Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: "Neraksti: Jūdu ķēniņš, bet kā Viņš sacījis: Es esmu Jūdu ķēniņš."
22 Bet Pilāts atbildēja: "Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis."
Psalmi 119:113-128
113 Es ienīstu divkosīgos, bet es mīlu Tavus baušļus.
114 Tu esi patvērums un vairogs, es gaidu uz Tavu vārdu.
115 Atkāpieties no manis, jūs ļauna darītāji, es turēšu sava Dieva baušļus!
116 Uzturi mani pie dzīvības pēc Tava vārda un neliec man ar manu cerību piedzīvot vilšanos un palikt kaunā!
117 Stiprini mani, lai es piedzīvotu palīdzību un lai es tad turētos pie Taviem likumiem vienumēr.
118 Tu atmet visus, kas atkāpjas no Taviem baušļiem, jo viņu viltība ir meli bez jebkāda panākuma.
119 Tu atstum visus bezdievjus virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīlu Tavas liecības.
120 Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavu tiesu sodiem.
121 Es turos arvienu pie patiesības un taisnības, nenodod mani manu apspiedēju rokās.
122 Iestājies par Savu kalpu viņam par labu, ka lepnie pārgalvji nenodara man pāri un mani nenomāc!
123 Manas acis ilgojas pēc Tavas palīdzības un pēc Tavas taisnības piepildījuma.
124 Parādi žēlastību Savam kalpam un māci man Tavus likumus!
125 Es esmu Tavs kalps, dod man gudrību, ka es saprotu Tavas liecības!
126 Ir jau laiks, ka Tas Kungs dara savu, jo viņi ir pārkāpuši Tavus baušļus.
127 Tādēļ es mīlu Tavus baušļus vairāk nekā zeltu, pat vairāk nekā šķīstu zeltu.
128 Tādēļ es turu visas Tavas pavēles par taisnām, es ienīstu ikvienu viltus ceļu.
Salamana pamācības 16:10-11
10 Dievišķs spriedums ir uz ķēniņa lūpām; tiesu spriezdama, viņa mute nemaldīsies.
11 Pareizi svaru kausi un taisnīgs svars ir no paša Tā Kunga, un visi atsvari somā ir Viņa darinājumi.
www.bibele.lv
|
|
