|
2013-5-4
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Salamana pamācības 14:22-23
Soģu grāmata 19:1-20:48
19. nodaļa
1 Tanīs dienās nebija Israēlā ķēniņa, un notika, ka kāds levīts
piemita Efraima kalnu pašā attālākā novadā, un viņš ņēma sev blakussievu
no Bētlemes Jūdā.
2 Bet viņa blakussieva, pie viņa būdama, bija piekopusi netiklību
un pēdīgi aizgāja projām no viņa un atgriezās sava tēva namā Bētlemē
Jūdā; tur viņa sabija kādus četrus mēnešus.
3 Tad viņas vīrs cēlās un gāja, lai mīlīgi ar viņu parunātu un
pierunātu atgriezties pie viņa; arī viņa puisis un pāris ēzeļu bija
viņam līdzi. Viņa to ieveda sava tēva namā, un, kad tās sievas tēvs viņu
ieraudzīja, tad viņš nāca tam priecīgi pretī.
4 Un šīs sievas tēvs, viņa sievastēvs, to paturēja pie sevis, un
viņš tur palika trīs dienas; un tie ēda un dzēra un palika tur arī
naktis.
5 Bet ceturtajā dienā viņš agri no rīta apjozās, lai dotos ceļā,
bet tad jaunās sievas tēvs sacīja savam znotam: "Stiprini savu sirdi ar
kumosu maizes, tad jūs varat iet."
6 Tad tie apsēdās un ēda un dzēra abi kopā; tad jaunās sievas tēvs
sacīja tam vīram: "Dari man pa prātam un paliec pa nakti, un lai tavai
sirdij būtu patīkami."
7 Bet, kad vīrs cēlās, lai ietu projām, tad viņa sievastēvs to pierunāja, un viņš tur palika un vēl pārnakšņoja.
8 Kad piektajā dienā jo agri no rīta viņš apjozās, lai dotos ceļā,
tad jaunās sievas tēvs sacīja: "Stiprini savu sirdi un pakavējieties vēl
viens pie otra, līdz šīs dienas ēnas pastiepsies garas." Un tie vēlreiz
ēda abi kopā.
9 Un, kad vīrs piecēlās, lai dotos ceļā, viņš un viņa blakussieva,
un viņa puisis, tad viņa sievastēvs, jaunās sievas tēvs, tam sacīja:
"Redzi, diena ir sarukusi uz pievakara pusi; paliec šeit pa nakti.
Redzi, šī diena jau tuvojas vakara laikam; paliec pa nakti, un lai tava
sirds labi jūtas, bet jūs paspēsit rīt agri posties ceļam un atgriezties
savās mājās."
10 Bet vīrs vairs negribēja pārnakšņot, viņš cēlās un devās ceļā un
nonāca pretim Jebusai, tas ir, Jeruzālemei, un pie viņa bija pāris
apseglotu ēzeļu un arī viņa blakussieva.
11 Kad tie bija nonākuši līdz Jebusai, tad bija jau pavakare, un
viņa puisis sacīja savam kungam: "Nāc jel, iegriezīsimies šinī jebusiešu
pilsētā, lai mēs tur varētu pārnakšņot."
12 Bet viņa kungs tam atbildēja: "Mēs nenogriezīsimies uz šo
sveštautiešu pilsētu, kas nepieder pie Israēla bērniem, bet mēs iesim
tālāk, tai garām, uz Gibeu."
13 Tad viņš sacīja savam puisim: "Nāc, lai mēs tuvojamies vienam no
šiem ciemiem un paliekam pa nakti vai nu Gibeā, vai arī Rāmā."
14 Un tie devās tālāk, bet saule tiem norietēja, kad viņi bija pie Gibeas, kas pieder Benjamīnam.
15 Un tie tur nogriezās no ceļa, lai iegrieztos un pārnakšņotu
Gibeā, un, kad tas tur nonāca, tad viņš palika pilsētas tirgus laukumā,
jo tur nebija neviena cilvēka, kas viņu būtu uzņēmis savā namā.
16 Un redzi, kāds vecs vīrs nāca vakarā no sava darba tīrumā, un
šis vīrs arī bija no Efraima kalniem, bet piemita Gibeā, kurpretī paši
pilsētas iemītnieki bija no Benjamīna cilts.
17 Un, kad tas pacēla savas acis, tad viņš ieraudzīja šo ceļinieku
pilsētas tirgus laukumā, un vecais vīrs sacīja: "Uz kurieni tu ej? Un no
kurienes tu nāc?"
18 Tas viņam atbildēja: "Mēs nākam no Bētlemes Jūdā un ejam uz
tālākiem Efraima kalnu novadiem, jo no turienes es esmu. Es biju nogājis
uz Bētlemi Jūdā un tagad eju uz Tā Kunga namu, bet te nav neviena, kas
būtu ar mieru mani uzņemt savā namā.
19 Tomēr salmi un barība mums ir mūsu ēzeļiem, un man un kalponei,
un šim puisim, kas pavada tavu kalpu, ir arī maize un vīns; mums itin
nekā netrūkst."
20 Tad vecais vīrs sacīja: "Miers lai ir ar tevi! Un, ja tev kā
trūkst, tad tā lai ir mana bēda! Tikai nepārnakšņo uz šī atklātā
laukuma!"
21 Un viņš to veda savā namā un deva ēzeļiem barību; un, kad tie bija savas kājas nomazgājuši, tad tie ēda un dzēra.
22 Kamēr tie savu sirdi atspirdzināja, pilsētas vīri, netikli
ļaudis, ielenca namu, dauzījās pie durvīm un sauca veco vīru, kas bija
nama īpašnieks, teikdami: "Izdod mums to vīru, kas ir ienācis tavā namā,
mēs viņu iepazīsim!"
23 Bet vecais vīrs, nama īpašnieks, izgāja pie tiem ārā un sacīja:
"Ne tā, mani brāļi. Nedariet tik ļauni; pēc tam kad šis vīrs ir ienācis
manā namā, nedariet tādu kauna darbu.
24 Redzi, man ir meita, kas vēl ir jaunava, un arī viņa
blakussieva, tās es jums izvedīšu, un jūs varat viņas piesmiet un
rīkoties ar tām, kā vien tas jūsu prātam labi patīk, bet šim vīram
nedariet nekādu apkaunojumu."
25 Bet tie ļaudis negribēja viņam klausīt; tad tas vīrs sagrāba
savu blakussievu un izvilka to ar varu pie viņiem ārā; un viņi to ņēma
un piesmēja to visu nakti līdz rītam, un, tikai gaismai austot, viņi to
atlaida.
26 Tad šī sieva nāca, kad rīts bija ausis, nokrita zemē pie tā vīra
nama durvīm, kur iekšā atradās viņas kungs, un palika tur guļot līdz
lielai gaismai.
27 Kad no rīta cēlās viņas kungs un atvēra nama durvis, lai izietu
ārā un dotos ceļā, tad redzi, pie pašām nama durvīm zemē gulēja viņa
blakussieva, ar abām rokām pieķērusies slieksnim.
28 Un viņš tai sacīja: "Piecelies, mēs gribam doties ceļā!" Bet
viņa neatbildēja. Tad viņš to uzcēla uz sava ēzeļa un devās ceļā uz savu
dzīves vietu.
29 Kad viņš nonāca savā namā, tad viņš ņēma nazi un savu
blakussievu un sagrieza to ar visiem kauliem divpadsmit gabalos un
izsūtīja tos pa visiem Israēla novadiem.
30 Tad ikviens, kas to redzēja, sacīja: "Tas nav noticis un tāda
lieta nav pieredzēta kopš tiem laikiem, kad Israēla bērni iznāca no
Ēģiptes zemes, līdz pat mūsu dienām. Tad ņemiet to vērā, apspriedieties
un sakait vārdu."
20. nodaļa
1 Tad visi Israēla bērni izgāja laukā, un draudze sapulcējās kā
viens vienīgs vīrs pie Tā Kunga Micpā, no Dana līdz Bēršebai, arī
Gileāda zeme,
2 un visi tautas vadoņi nostājās kopā, itin visas Israēla ciltis
sanāca kopā Dieva tautas sapulcē, četri simti tūkstoši kājinieku, kas
bija bruņoti ar zobeniem.
3 Un Benjamīna bērni dzirdēja, ka Israēla bērni ir sapulcējušies
Micpā. Bet Israēla bērni jautāja: "Paskaidrojiet, kā šis ļaunais
notikums ir norisinājies?"
4 Tad tas vīrs, tas levīts, nomaitātās sievas vīrs, atbildēja un
sacīja: "Es nonācu kopā ar savu blakussievu Gibeā, kura atrodas
Benjamīna daļā, lai tur paliktu pa nakti.
5 Tad sacēlās pret mani Gibeas varasvīri, un tie mani aplenca nakts
laikā tanī namā, mani pašu viņi bija nodomājuši nogalināt, bet manu
blakussievu tie izvaroja tā, ka tā nomira.
6 Tad es ņēmu savu blakussievu, sadalīju viņu gabalos, un šos
gabalus es izsūtīju pa visām Israēla īpašumu daļām, jo tie ir izdarījuši
asinsdarbu un negantību Israēlā.
7 Lūk, jūs visi, Israēla bērni; pārrunājiet to un pieņemiet lēmumu."
8 Un visa tauta vienprātīgi cēlās kā viens vienīgs vīrs un sacīja:
"Mēs neiesim neviens savā teltī, un mēs neviens neatgriezīsimies savā
namā,
9 bet rīkosimies ar Gibeu tā, ka celsimies pret to, kā mesli krīt!
10 Mēs ņemsim no visām Israēla ciltīm, desmit vīrus no simta, tāpat
simts vīrus no tūkstoša un tūkstoš vīrus no desmit tūkstošiem, tie lai
sagādā ceļamaizi karaspēkam, lai mēs varētu iet pret Gibeu Benjamīna
ciltī, kas šādu negantību ir nodarījusi Israēlam."
11 Un tā sapulcējās visi Israēla vīri pret šo pilsētu - tik cieši saslēgušies kopā kā viens vienīgs vīrs.
12 Un Israēla ciltis izsūtīja vīrus pa visu Benjamīna cilti, sacīdamas: "Kas tas ir par ļaunu darbu, kas pie jums ir noticis?
13 Tad nu tagad izdodiet tos vīrus, šos netikļus, kuri atrodas
Gibeā, lai mēs viņus nogalinām un lai ļaunums tiktu no Israēla
izskausts." Bet Benjamīna bērni negribēja klausīt savu brāļu, Israēla
bērnu, balsi.
14 Un Benjamīna bērni sapulcējās no tām pilsētām, kas bija Gibeas apkārtnē, lai dotos karā pret Israēla bērniem.
15 Un Benjamīna bērni no pilsētām tika saskaitīti divdesmit seši
tūkstoši ar zobeniem bruņotu vīru, bez Gibeas iedzīvotājiem, kas pēc
skaita bija septiņi simti izlasītu vīru.
16 Starp visiem šiem vīriem bija septiņi simti izlasītu vīru, tie
bija kreiļi; tie visi meta akmeņus ar lingu uz mata, ka tie negāja
garām.
17 Un Israēla vīri, kas tika saskaitīti, bez Benjamīna vīriem, bija
četri simti tūkstoši, visi apbruņoti ar zobeniem; tie visi bija cīņai
gatavi.
18 Tā Israēla bērni cēlās, nogāja uz Bēteli un vaicāja Dievu un
sacīja: "Kurš no mums lai dodas pirmais karā pret Benjamīna bērniem?" Un
Tas Kungs viņiem atbildēja: "Lai Jūda sāk!"
19 Tad Israēla bērni cēlās agri no rīta un uzcēla teltis pret Gibeu.
20 Tā Israēla vīri izgāja cīnīties pret Benjamīnu, un viņi gatavojās kaujai ar tiem pie Gibeas.
21 Tad Benjamīna bērni izgāja no Gibeas, un tanī dienā tie nogalināja divdesmit divus tūkstošus Israēla karavīru.
22 Bet kara saime, Israēla vīri, nezaudēja dūšu un no jauna
sakārtojās kaujai tanī pašā vietā, kurā tie bija kaujai gatavojušies
pirmajā dienā.
23 Un Israēla vīri devās uz augšu un raudāja Tā Kunga priekšā līdz
vakaram, un viņi vaicāja To Kungu, sacīdami: "Vai lai mēs ejam karā pret
Benjamīna, sava brāļa, bērniem?" Un Tas Kungs atbildēja: "Ejiet pret
tiem!"
24 Nākamajā dienā Israēla bērni izgāja pret Benjamīna bērniem.
25 Un Benjamīns iznāca no Gibeas viņiem pretī arī šinī dienā, un
tie vēl nogalināja no Israēla bērniem astoņpadsmit tūkstošus vīru, kas
visi bija apbruņojušies ar zobenu.
26 Tad visi Israēla bērni un visi Israēla karavīri devās augšup uz
Bēteli un vaimanāja un palika Tā Kunga priekšā. Viņi gavēja tanī dienā
līdz vakaram un nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus Tā
Kunga priekšā.
27 Un Israēla bērni vaicāja To Kungu, jo tur tanīs dienās bija novietots Dieva derības šķirsts.
28 Un tanīs dienās Pinehass, Ārona dēla Ēleāzara dēls, nostājās tā
priekšā un prasīja: "Vai man vēl iet karā pret Benjamīna, sava brāļa,
bērniem, jeb vai lai es pārtraucu karu?" Bet Tas Kungs sacīja: "Ejiet,
jo rīt Es tos nodošu tavā rokā!"
29 Tad Israēls lika kādiem paslēpties visapkārt ap Gibeu.
30 Kad israēlieši devās pret benjamīniešiem trešajā dienā, tie izvērsās kaujas kārtībā pret Gibeu kā iepriekšējās reizes.
31 Bet Benjamīna bērni iznāca israēliešiem pretī un ļāvās
aizvilināties no pilsētas. Tie sāka kaut dažus atsevišķus karavīrus, kā
tie tos iepriekšējās reizes bija nogalinājuši pie ceļiem, no kuriem
viens ved augšup uz Bēteli, bet otrs lejup uz Gibeu pa laukiem. Tā krita
ap trīsdesmit vīru Israēla pusē.
32 Tad Benjamīna bērni sacīja: "Viņi tiks sakauti kā līdz šim." Bet
Israēla bērni bija norunājuši: bēgsim un aizvilināsim tos tālāk nost no
pilsētas uz lauku ceļiem!
33 Tad ikviens Israēla karavīrs pameta savu vietu, un tie nostājās
atkal pie Baal-Tamāras, bet tie, kas bija aizsegā, izlauzās no savām
paslēptuvēm Gibeas līdzenumā.
34 Tā tagad nostājās pret viņiem pie Gibeas desmit tūkstoši
izlasītu vīru no visa Israēla, un kauja bija briesmīga; bet Benjamīns
nenojauta, cik tuvu viņiem nelaime.
35 Tā Tas Kungs sita Benjamīnu Israēla labā, jo Israēla bērni tanī
dienā nogalināja no Benjamīna divdesmit piecus tūkstošus un simts vīru,
kuri visi bija apbruņojušies ar zobeniem.
36 Tad tikai Benjamīna bērni saprata, ka tie ir sakauti; bet
Israēla bērni atdeva Benjamīnam vietu, jo viņi paļāvās uz tiem, kas bija
pret Gibeu novietoti aizsegā.
37 Bet aizsegā atstātie steidzās un uzbruka Gibeai; tā tie
karavīri, kas bija paslēpušies, ielauzās pilsētā un nokāva visus
pilsētas iedzīvotājus ar zobenu.
38 Un starp Israēla vīriem un tiem, kas atradās paslēpušies
aizsegā, pastāvēja noruna, ka tiem bija likt augstu pacelties dūmiem no
pilsētas.
39 Kad Israēla vīri kaujā pagriezās un metās bēgt un Benjamīns jau
paguva dažus no Israēla vīriem nokaut, aptuveni trīsdesmit, tad viņi
domāja, ka Israēla vīri ir jau galīgi sakauti, kā agrākajās kaujās.
40 Un tieši tad no pilsētas pacēlās dūmu stabs, un, kad Benjamīns
atskatījās, tad redzi, visā pilsētā cēlās liesmas pret debesīm.
41 Un te Israēla vīri griezās atpakaļ, bet Benjamīns iztrūcinājās, jo tie redzēja, ka nelaime klāt.
42 Tad viņi nogriezās Israēla vīru priekšā uz tuksneša ceļu, bet
kauja sekoja viņiem pa pēdām, un tie, kas bija iznākuši ārā no pilsētas,
viņus apkāva savā vidū.
43 Tā viņi ielenca Benjamīnu un to vajāja līdz Menuai, tos galīgi samīdami kādā vietā iepretī Gibeai uz austrumiem no tās.
44 Un no Benjamīna krita astoņpadsmit tūkstoši vīru, tie visi bija spēcīgi karotāji.
45 Gan citi apgriezās un bēga līdz Rimonas klintij tuksnesī, bet
tie, viņiem pa ceļiem pakaļ dzīdamies, apkāva vēl piecus tūkstošus vīru,
un viņi tiem sekoja pa pēdām līdz Gideomai un vēl nokāva no tiem divus
tūkstošus vīru.
46 Tā pavisam šinī dienā no Benjamīna krita divdesmit pieci tūkstoši vīru, bruņoti ar zobeniem, tie visi bija spēcīgi karotāji.
47 Bet tikai seši simti vīru pagriezās un bēga uz Rimonas klinti tuksnesī, un tie palika pie Rimonas klints četrus mēnešus.
48 Bet Israēla vīri atgriezās atpakaļ pie Benjamīna bērniem un
nokāva pilsētā ar zobena asmeni gan vīrus, gan lopus un visu, ko atrada;
arī visus ciemus, ko viņi atrada, viņi nopostīja ar uguni.
Jāņa evaņģēlijs 3:22-4:3
22 Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja.
23 Bet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un ļaudis gāja un likās kristīties.
24 Jo Jānis vēl nebija iemests cietumā.
25 Tad izcēlās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos.
26 Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: "Rabi, kas bija pie tevis
viņpus Jordānas, par ko tu esi nodevis liecību, Tas, lūk, kristī, un
visi iet pie Viņa."
27 Jānis atbildēja: "Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm.
28 Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts Viņa priekšā.
29 Kam pieder līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs, kas
stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis
mans prieks nu ir piepildījies.
30 Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.
31 Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, ir no
zemes, un viņa runa ir no zemes. Kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem.
32 Ko Viņš skatījis un dzirdējis, par to Viņš dod liecību, bet Viņa liecību neviens nepieņem.
33 Bet, kas Viņa liecību pieņēmis, tas ir apliecinājis, ka Dievs ir patiesīgs.
34 Jo, ko Dievs ir sūtījis, Tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra Viņš dod Savu Garu.
35 Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis Viņa rokā.
36 Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa."
4. nodaļa
1 Kad nu Tas Kungs dabūja zināt, ka farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus savācot un kristījot vairāk mācekļu nekā Jānis,
2 lai gan Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi,
3 tad Viņš atstāja Jūdeju un devās atkal uz Galileju.
Psalmi 104:24-35
24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.
25 Redzi, jūra - cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.
26 Tur brauc kuģi, tur ir leviatāns, ko Tu esi radījis, lai tas rotaļājas tanī.
27 Viņi visi gaida uz Tevi, lai Tu viņiem barību dod savā laikā.
28 Kad Tu to viņiem dod, tad viņi to sakrāj; kad Tu atver Savu roku, tad viņi top paēdināti ar visu labu.
29 Bet, kad Tu apslēp Savu vaigu, tad viņi krīt bailēs; kad Tu viņiem atņem dvašu, tad viņi mirst un atgriežas pīšļos.
30 Kad Tu sūti Savu Garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju.
31 Tā Kunga godība lai paliek mūžīgi, Tas Kungs priecājas par Saviem darbiem!
32 Kad Viņš uzlūko zemi, tad tā trīc; kad Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
33 Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!
34 Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos Tam Kungam!
35 Grēcinieki lai pazūd no zemes virsas, un kaut bezdievju nebūtu vairs. Teici To Kungu, mana dvēsele! Alelujā!
Salamana pamācības 14:22-23
22 Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie
pievilsies, bet, kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību
un uzticību.
23 Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums.
www.bibele.lv
|
|
