|
2013-5-6
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- Salamana pamācības 14:26-27
Rutes grāmata 2:1-4:22
2. nodaļa
1 Naomijai bija kāds radinieks no vīra puses, turīgs vīrs no Ēlimeleha dzimtas, viņa vārds bija Boāss.
2 Un moābiete Rute sacīja Naomijai: "Es iešu tīrumā lasīt vārpas tā
aizmugurē, kā acīs es atradīšu labvēlību." Un tā atbildēja viņai: "Ej,
mana meita."
3 Tā viņa devās ceļā un gāja un lasīja vārpas tīrumā pļāvēju
aizmugurē. Viņai gadījās nokļūt tīruma daļā, kas piederēja Boāsam no
Ēlimeleha dzimtas.
4 Un redzi, Boāss nāca no Bētlemes un sacīja pļāvējiem: "Tas Kungs
lai ir ar jums!" Un tie atbildēja: "Tas Kungs lai tevi svētī!"
5 Tad Boāss jautāja puisim, kas bija iecelts par uzraugu pļāvējiem: "Kam pieder šī meita?"
6 Un puisis, kas bija iecelts par uzraugu pļāvējiem, atbildēja un
sacīja: "Tā ir kāda jauna moābiete, kas ir atnākusi līdzi Naomijai no
Moāba zemes.
7 Viņa teica: lūdzu, ļauj man lasīt un paņemt vārpas starp labības
kūlīšiem pļāvēju aizmugurē. - Tā viņa atnāca un ir pastāvīgi šeit no
agra rīta līdz šim laikam, bez kāda atpūtas brīža."
8 Tad Boāss sacīja Rutei: "Uzklausies, mana meita: neej lasīt
vārpas cita tīrumā un neej arī prom no šejienes, bet turies pie manām
kalponēm.
9 Tavas acis lai ir vērstas uz šo tīrumu, kuru manas kalpones
pļauj, seko viņām. Es esmu piekodinājis puišiem tevi neaiztikt. Un, kad
tu esi izslāpusi, ej pie traukiem un dzer no tā, ko puiši ir smēluši."
10 Tad viņa krita uz sava vaiga, liekdamās līdz zemei, un sacīja
viņam: "Kā es esmu atradusi labvēlību tavās acīs, ka tu mani ievēro? Es
taču esmu svešiniece."
11 Bet Boāss atbildēja un sacīja viņai: "Man ir atstāstīts jo sīki
viss, ko tu esi laba darījusi savai vīramātei pēc viņas vīra nāves un ka
tu esi atstājusi savu tēvu un savu māti, un savu dzimto zemi un esi
gājusi pie tautas, ko iepriekš neesi pazinusi.
12 Tas Kungs lai atmaksā tev tavu labo darbu, un tava alga lai ir
pilnīga no Viņa, Israēla Dieva, zem kura spārniem tu esi nākusi meklēt
patvērumu."
13 Tad viņa sacīja: "Kaut es atrastu labvēlību tavās acīs, mans
kungs, jo tu esi mani mierinājis un runājis uz savas kalpones sirdi,
kaut gan es pat neesmu viena no tavām kalponēm."
14 Un launaga laikā Boāss viņai sacīja: "Nāc šurp un ēd, un mērc
savu kumosu skābumā." Tā viņa sēdēja blakus pļāvējiem, un viņš pasniedza
viņai grauzdētus labības graudus, un viņa ēda, līdz paēda, un atstāja
vēl pāri.
15 Kad viņa atkal piecēlās lasīt vārpas, Boāss pavēlēja saviem
puišiem, sacīdams: "Lai viņa lasa arī starp labības kūlīšiem, un
nedariet viņai pāri,
16 bet izvelciet pat drusku no kopiņām viņai un atstājiet, lai viņa lasa, un nerājiet viņu."
17 Un tā lasīja tīrumā līdz vakaram, tad izkūla to, ko bija salasījusi. Tas bija apmēram viena ēfa miežu.
18 Un viņa paņēma to un gāja uz pilsētu. Tur viņa rādīja savai
vīramātei, ko bija salasījusi, un izņēma arī un deva viņai to, ko ēdot
bija atlicinājusi.
19 Un viņas vīramāte jautāja: "Kur tu šodien lasīji vārpas, un kur
tu strādāji? Svētīts lai ir tas, kas tevi ir uzlūkojis!" Tad viņa
stāstīja savai vīramātei, pie kā viņa bija strādājusi, un sacīja: "Tā
vīra vārds, pie kura es šodien strādāju, ir Boāss."
20 Un Naomija sacīja savai vedeklai: "Lai viņš ir Tā Kunga svētīts,
kura mīlestība nav atstājusi dzīvos un mirušos!" Naomija arī stāstīja
viņai: "Tas vīrs ir mūsu tuvinieks, viens no mūsu radiem."
21 Un moābiete Rute sacīja: "Bez tam viņš man sacīja: turies pie maniem kalpiem, līdz kamēr viņi būs ievākuši visu manu ražu."
22 Un Naomija sacīja Rutei, savai vedeklai: "Tas ir labi, mana
meita, ka tu turies pie viņa kalponēm, lai cita laukā tev nenodarītu
pāri."
23 Tā viņa turējās pie Boāsa kalponēm, lasīdama vārpas, līdz miežu
un kviešu pļaujas beigām; tad viņa atgriezās pie savas vīramātes.
3. nodaļa
1 Tad Naomija, viņas vīramāte, viņai sacīja: "Mana meita, vai lai es nemeklēju tev vietu, kur tev labi klāsies?
2 Un vai Boāss, pie kura kalpiem tu esi bijusi, nav mūsu radinieks? Lūk, šonakt viņš vētīs miežus piedarbā.
3 Tādēļ mazgājies un svaidies, uzvelc savas jaunās drēbes un noej
uz piedarbu, bet nerādies tam vīram, pirms viņš nav pabeidzis ēst un
dzert.
4 Bet, kad viņš apgulsies, ievēro to vietu, kur viņš guļ, tad ej,
pacel segu no viņa kāju galiem, noklāj to tiem līdzās un apgulsties uz
tās; tad viņš tev teiks, kas tev jādara."
5 Un viņa tai atbildēja: "Visu, ko tu saki, es darīšu."
6 Tā viņa nogāja uz piedarbu un darīja visu taisni tā, kā viņas vīramāte bija likusi.
7 Un, kad Boāss bija paēdis un padzēris un viņa sirds bija jautra,
viņš gāja gulēt labības kaudzes galā. Tad viņa klusi nāca un atsedza
viņa kājas, un apgūlās.
8 Ap pusnakti tas vīrs uztrūkās un palocījies ieraudzīja, ka kāda sieva gulēja pie viņa kājām.
9 Viņš jautāja: "Kas tu esi?" Un viņa atbildēja: "Esmu Rute, tava
kalpone; izplet savus spārnus pāri savai kalponei, jo tu esi mans
tuvākais radinieks."
10 Un viņš sacīja: "Esi Tā Kunga svētīta, mana meita; tu esi
izdarījusi šo pēdējo mīlestības darbu labāk kā pirmo, neskriedama pakaļ
jauniem puišiem, vai tie būtu nabagi vai bagāti.
11 Un tagad, mana meita, nebīsties: es darīšu tavā labā visu, ko
vien tu prasīsi, jo visos vārtos mani ļaudis zina, ka tu esi godīga
sieva.
12 Ir taisnība, ka es esmu tavs radinieks, tomēr vēl ir kāds tuvāks radinieks par mani.
13 Paliec šonakt še, un, ja rīt viņš gribēs tevi ņemt, labi, lai
viņš tevi ņem, bet, ja viņš negribēs tevi ņemt, tad es tevi ņemšu; tik
tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs! Guli līdz rītam."
14 Tā viņa gulēja pie viņa kājām līdz rītam. Bet viņa piecēlās,
pirms viens otru varēja pazīt, jo viņa sprieda: "Lai tas nekļūst zināms,
ka sieva ir nākusi uz piedarbu."
15 Un viņš sacīja: "Dod šurp lakatu, kas tev ir, un paturi to." Tā
viņa turēja to, un viņš iemērīja sešus mērus miežu un uzlika viņai tos
mugurā, un viņa gāja uz pilsētu.
16 Un, kad viņa atnāca pie savas vīramātes, tā jautāja: "Kā tev ir
klājies, mana meita?" Tad viņa stāstīja tai visu, ko tas vīrs bija
darījis viņas labā:
17 "Šos sešus mērus miežu viņš man deva, jo viņš sacīja: tev nebūs tukšā iet pie savas vīramātes."
18 Viņa sacīja: "Pagaidi, mana meita, līdz kamēr tu dabūsi zināt,
kāds būs iznākums, jo tas vīrs nepaliks mierā, bet nokārtos šo lietu
drīz."
4. nodaļa
1 Boāss bija aizgājis vārtos un tur apsēdies. Un
redzi, tas tuvākais radinieks, par kuru Boāss bija stāstījis, gāja
garām. Tad Boāss sacīja: "Iegriezies, draugs, atsēdies šeit." Un viņš
iegriezās un atsēdās.
2 Un viņš ņēma desmit vīrus no pilsētas vecajiem un sacīja: "Sēdiet šeit." Tā viņi atsēdās.
3 Tad viņš tam tuvākam radiniekam sacīja: "Ir pārdodams kāds tīruma
gabals, kas ir piederējis mūsu radiniekam Ēlimeleham. To grib pārdot
Naomija, kas atgriezusies no Moāba zemes.
4 Tā nu es domāju, es darīšu tev to zināmu, sacīdams: nopērc tu to
manas tautas vecaju priekšā un visu priekšā, kas šeit sēž. Ja tu gribi
būt pircējs, tad pērc, bet, ja tu tas negribi būt, tad pasaki man to,
lai es zinu, jo cita neviena nav bez tevis, kam nāktos pirkt, bet pēc
tevis nāku es." Viņš atbildēja: "Es pirkšu."
5 Tad Boāss sacīja: "Tai dienā, kad tu pirksi to tīrumu no Naomijas
rokas, tu saņemsi arī moābieti Ruti, nelaiķa sievu, lai atjaunotu
nelaiķa vārdu uz viņa mantojumu."
6 Tad tas tuvākais radinieks sacīja: "Es nevaru to sev pirkt, lai
nesabojātu savu mantojumu. Saņem tu manas pirkšanas tiesības, jo es to
nevaru pirkt."
7 Senos laikos Israēlā bija šāds paradums par pirkšanu un
mainīšanu: lai apstiprinātu kādu lietu, viens novilka savu kurpi un deva
to otram, un tāds bija veids, lai noslēgtu Israēlā līgumu.
8 Tad tas tuvākais radinieks sacīja viņam: "Pērc tu to sev." Un viņš novilka savu kurpi.
9 Tad Boāss sacīja vecajiem un visiem ļaudīm: "Šodien jūs esat
liecinieki, ka es esmu nopircis no Naomijas rokas visu, kas ir
piederējis Ēlimeleham, un visu, kas ir piederējis Kiljonam un Mahlonam.
10 Es esmu saņēmis arī moābieti Ruti, Mahlona atraitni, un ņemšu to
sev par sievu, lai nepārtrauktu nelaiķa vārdu uz viņa īpašumu un lai
neizdeldētu nelaiķa vārdu no viņa brāļu vidus un no viņa dzimtās vietas
vārtiem; jūs esat šodien liecinieki."
11 Tad visi ļaudis un vecaji, kas bija pie vārtiem, sacīja: "Mēs
esam liecinieki. Lai Tas Kungs dara to sievu, kas nāks tavā mājā, kā
Rahēli un kā Leu, kas abas kopā cēla Israēlā namu. Kļūsti laimīgs un
vairo bagātību Efratā, un topi daudzināts Bētlemē!
12 Un to bērnu dēļ, ko Tas Kungs tev dos no šīs jaunās sievas, lai tavs nams ir kā Pereca nams, ko Tamāra dzemdēja Jūdam."
13 Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu; un viņš iegāja
pie viņas, un Tas Kungs deva viņai miesas augli, un viņa dzemdēja dēlu.
14 Tad sievas sacīja Naomijai: "Slavēts lai ir Tas Kungs, kas nav
licis tev šodien palikt bez radinieka! Lai Viņa Vārds top daudzināts
Israēlā!
15 Viņš būs tev par dzīvības atjaunotāju, par balstu tavās vecuma
dienās, jo tava vedekla, kas tevi ir mīlējusi, kas tev ir labāka par
septiņiem dēliem, ir viņu dzemdējusi."
16 Tad Naomija paņēma bērnu, ielika viņu savā klēpī un kļuva tam par aukli.
17 Un kaimiņienes deva viņam vārdu, sacīdamas: "Dēls ir dzimis
Naomijai." Viņas nosauca to par Obedu; tas bija Dāvida tēva Isaja tēvs.
18 Šie ir Pereca pēcnācēji: Perecs bija Hecrona tēvs,
19 Hecrons Rama, Rams Aminādaba,
20 Aminādabs Nahšona, Nahšons Salmona,
21 Salmons Boāsa, Boāss Obeda,
22 Obeds Isaja, bet Isajs bija Dāvida tēvs.
Jāņa evaņģēlijs 4:43-54
43 Pēc divi dienām Viņš no turienes aizgāja uz Galileju,
44 jo pats Jēzus bija apliecinājis, ka pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē.
45 Kad nu Viņš nonāca Galilejā, galilieši Viņu uzņēma, jo tie bija
redzējuši visu, ko Jēzus svētkos Jeruzālemē bija darījis; jo viņi paši
arī bija bijuši svētkos.
46 Tā Viņš atkal nonāca Kānā Galilejā, kur bija pārvērtis ūdeni par
vīnu. Bija kāds ķēniņa galma vīrs, kura dēls gulēja slims, Kapernaumā.
47 Dzirdējis, ka Jēzus no Jūdejas atnācis uz Galileju, tas nogāja
pie Viņa un lūdza Viņu, lai Tas nāktu un dziedinātu viņa dēlu, jo tas
gulēja uz miršanu.
48 Jēzus viņam sacīja: "Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat."
49 Galma vīrs Viņam saka: "Kungs, nāc, pirms mans dēls mirst."
50 Jēzus viņam saka: "Ej, tavs dēls ir dzīvs." Galma vīrs ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja.
51 Vēl viņam ceļā esot, viņa kalpi viņam nāca pretī un ziņoja, ka viņa dēls ir dzīvs.
52 Tad viņš apjautājās pie viņiem pēc stundas, kad tam kļuvis labāk.
Tie viņam stāstīja: "Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstājis."
53 Tad tēvs saprata, ka tas bijis tanī pašā stundā, kad Jēzus viņam
bija teicis: "Tavs dēls ir dzīvs." Un viņš kļuva ticīgs ar visu savu
namu.
54 Šī jau bija otra zīme, ko Jēzus darīja, atnācis no Jūdejas Galilejā.
Psalmi 105:16-36
16 Kad bads uznāca tajā zemē un izbeidzās viss maizes krājums,
17 Viņš sūtīja viņiem pa priekšu vienu vīru, Jāzepu, ko pārdeva par vergu,
18 viņa kājas lika siekstā un viņu pašu iekala dzelzīs,
19 kamēr viņa paredzējums piepildījās un Tā Kunga vārds to apliecināja.
20 Kēniņš sūtīja un lika atraisīt viņu, tautu valdnieks viņu atsvabināja,
21 viņš iecēla viņu par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai,
22 lai tas valda pār viņa lielkungiem pēc sava prāta un māca viņa vecajiem gudrību.
23 Tā Israēls nonāca Ēģiptes zemē, un Jēkabs dzīvoja kā svešinieks Hama zemē.
24 Tad Dievs lika Saviem ļaudīm pieaugt skaitā un darīja viņus varenākus nekā viņu pretiniekus.
25 Viņš pārveidoja viņu sirdis, lai viņi sāktu ienīst Viņa tautu un uzbrukt ar viltu Viņa kalpiem.
26 Tad viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izraudzījis.
27 Tie darīja brīnuma zīmes viņu starpā un brīnumus Hama zemē.
28 Viņš sūtīja tumsu, diena satumsa pavisam; tomēr viņi nepiegrieza vērību Viņa vārdam.
29 Viņš pārvērta visus viņu ūdeņus asinīs, visas zivis aizgāja bojā.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm līdz pat ķēniņa pils telpām.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32 Viņš deva viņiem krusu lietus vietā un sūtīja uguns liesmas viņu zemē.
33 Viņš sasita viņu vīna kokus un vīģu kokus un nopostīja visus kokus viņu zemē.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles bez skaita
35 un noēda visu zāli viņu zemē, apēda visus zemes augļus.
36 Tad Viņš nokāva visus pirmdzimtos viņu zemē, viņu pirmo spēku.
Salamana pamācības 14:26-27
26 Kas To Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem.
www.bibele.lv
|
|
