|
2013-5-7
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Samuēla grāmata 1:1-2:21
- Salamana pamācības 14:28-29
1. Samuēla grāmata 1:1-2:21
1. nodaļa
1 Un tur bija kāds vīrs no Ramataim-Cofimas, no Efraima kalniem,
vārdā Elkana, Jerohāma dēls, tas bija Ēlihus dēls, un tas atkal Tohus
dēls, kas atkal bija efratieša Cūfa dēls.
2 Un tam bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, bet otrai bija vārds Penīna; un Penīnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija.
3 Un šis vīrs gāja ik gadus kalnup no savas dzimtās pilsētas uz
Šīlo, lai pielūgtu Dievu, To Kungu Cebaotu, un lai Viņam upurētu
kaujamos upurus; un tur bija divi Ēļa dēli - Hofnus un Pinehass, kuri
bija Tā Kunga priesteri.
4 Un tanī dienā, kad Elkana nesa kaujamo upuri, viņš deva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un viņas meitām devas,
5 bet Annai viņš deva divkāršu devu, jo viņš Annu mīlēja, bet Tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzis.
6 Bet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat
novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēļ, jo Tas Kungs bija
aizslēdzis viņas klēpi.
7 Un tā notika gadu no gada: tiklīdz viņa nogāja Tā Kunga namā, tā šī to kaitināja, ka viņa raudāja un neēda.
8 Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: "Anna, kāpēc tu raudi? Un
kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir noskumusi? Vai es tev neesmu
vairāk vērts nekā desmit dēli?"
9 Un tad Anna cēlās, kad bija ēdusi un dzērusi Šīlo. Jo priesteris
Ēlis sēdēja uz krēsla pie divi ieejas stabiem Tā Kunga svētnīcas
priekšā.
10 Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja.
11 Tad viņa deva solījumu, sacīdama: "Kungs Cebaot! Ja Tu Savas
kalpones bēdas uzlūkotu un ja Tu mani atcerētos un Tu arī neaizmirstu
Savu kalponi, un piešķirtu Savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz
visu viņa mūža laiku Tam Kungam, un skujamais nazis nenāktu pār viņa
galvu."
12 Kad nu viņa vēl ilgi lūdzās Tā Kunga priekšā, tad Ēlis sāka vērot tās muti,
13 jo Anna runāja savā sirdī, tikai viņas lūpas kustējās, bet viņas
balss nebija dzirdama, tāpēc Ēlis noturēja viņu par iedzērušu.
14 Un Ēlis tai sacīja: "Cik ilgi tu būsi sava dzēruma varā? Lai no tevis atstājas dzēriena skurbums!"
15 Bet Anna atbildēja un sacīja: "Ak, nē, mans kungs, es esmu
nelaimīga sieva! Es neesmu nedz vīnu, nedz reibinošu dzērienu dzērusi,
bet es esmu savu dvēseli izkratījusi Tā Kunga priekšā.
16 Neturi savu kalponi par tik negodīgu sievu, jo es esmu tikai
līdz šim vaļu ļāvusi savām lielajām bēdām un savas sirds skumjām."
17 Tad Ēlis atbildēja un sacīja: "Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi."
18 Un viņa sacīja: "Lai tava kalpone atrod labvēlību tavās acīs."
Un tad sieva aizgāja savu ceļu, un tā ēda, un viņas seja vairs
neizskatījās tik noskumusi.
19 Un tie cēlās agri no rīta, nometās zemē lūgšanās Tā Kunga
priekšā un griezās atpakaļ un gāja uz savām mājām Rāmā. Un Elkana atzina
savu sievu Annu, un Tas Kungs viņu pieminēja.
20 Un pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca
viņu vārdā Samuēls, jo viņa sacīja: "Es to esmu izlūgusies no Tā Kunga."
21 Un, kad viņas vīrs Elkana ar visu savu dzimtu nogāja kalnā, lai
nestu Tam Kungam savu gadskārtējo kaujamo upuri un savu solījuma upuri,
22 tad Anna negāja līdzi, bet sacīja savam vīram: "Kad puisītis būs
atšķirts no krūts, tad es viņu uzvedīšu augšā, lai viņš parādās Tā
Kunga priekšā un lai viņš tur paliek uz mūžu."
23 Un viņas vīrs Elkana tai sacīja: "Dari, kā tev labāk patīk;
paliec arī šeit, līdz kamēr tu būsi viņu atšķīrusi. Ka tikai Tas Kungs
piepildītu Savu vārdu!" Tā šī sieva palika mājās un zīdīja savu dēlu,
tiekāms tā viņu atšķīra no krūts.
24 Un, kad viņa bija to atšķīrusi, viņa veda to sev līdzi, arī trīs
vēršus un ēfu miltu, un vienu ādas trauku ar vīnu, un noveda uz Šīlo Tā
Kunga namā; bet puisēns bija vēl jauns.
25 Tad tie nokāva vērsi un pieveda zēnu pie Ēļa.
26 Un viņa sacīja: "Mans kungs, tik tiešām, ka tava dvēsele dzīvo,
mans kungs! Es esmu tā pati sieva, kas šeit pie tevis stāvēja, lūgdama
To Kungu.
27 Es lūdzu pēc šī zēna, un Tas Kungs man to ir devis, ko es esmu no Viņa lūgusi.
28 Tādēļ es arī to Tam Kungam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu
mūžu, kamēr tas dzīvos, - viņš ir no Tā Kunga izlūgts." Un viņi tur
pielūdza To Kungu.
2.nodaļa
1 Tad Anna pielūdza un sacīja: "Mana sirds ir līksma par To Kungu,
mans rags ir augstu pacelts Tā Kunga spēkā; mana mute ir atvērta pret
maniem ienaidniekiem, jo es priecājos par Tavu pestīšanu.
2 Neviens nav svēts, kā vien Tas Kungs, neviens, vienīgi Tu, un nav citas klints, kā vien mūsu Dievs.
3 Nerunājiet pārspīlētu, lepnu valodu, lai no jūsu mutes neiziet
nekaunīgi vārdi! Jo Tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs, Viņš sver darbus.
4 Stipro loki guļ salauzti, bet nogurušie apjozti ar spēku.
5 Kas bija paēduši, sader par maizi, bet izsalkušie nav vairs
izsalkuši; pat neauglīgā ir dzemdējusi septiņus, bet bērniem svētītā ir
sakaltusi.
6 Tas Kungs nokauj, un Viņš dara dzīvu, Viņš nogrūž lejā ellē un atkal uzved augšā.
7 Tas Kungs dara nabagu un dara bagātu, Viņš pazemo, un Viņš paaugstina.
8 Viņš no putekļiem pieceļ nabagu, un bēdīgos Viņš paceļ augšā no
dubļiem, likdams tiem kopā sēdēt ar dižciltīgajiem, ļaudams tiem
iemantot godības krēslu, jo zemes pamati pieder Tam Kungam; uz tiem Viņš
arī ir cēlis pasauli.
9 Tā kājas, kas paļaujas uz Viņu, Viņš pasargā, bet bezdievīgie dabū galu tumsā, jo ne ar paša spēku cilvēks iegūst uzvaru.
10 Tas Kungs liek salūzt Saviem pretiniekiem, Viņš liek pār tiem
debesīs rūkt pērkoniem. Tas Kungs tiesās zemes galus, un Viņš dos spēku
Savam ķēniņam, un Viņš pacels Sava svaidītā pestīšanas ragu."
11 Un Elkana nogāja uz Rāmu savā namā, bet zēns kalpoja Tam Kungam priestera Ēļa uzraudzībā.
12 Bet Ēļa dēli bija bezgodīgi vīri; un tie neatzina To Kungu.
13 Priesteru pienākums pret tautu bija šāds: ja kāds cilvēks nāca
un nesa savu kaujamo upuri, tad bija jānāk priestera kalpam, kamēr gaļa
vārījās, un tam bija rokā dakšas ar trim zariem.
14 Un viņam bija šīs dakšas jāiedur vārāmā podā vai katlā, vai
pannā, vai māla podā, un visu, ko varēja uz dakšām uzdurt, to priesteris
ņēma sev. Tā viņi darīja ar visiem Israēla ļaudīm, kas vien nāca uz
Šīlo.
15 Dažreiz, iekāms tie aizdedzināja upura taukus, lai tos
kvēpinātu, priestera kalpi, kas bija arī viņa paša dēli, nāca un sacīja
tam cilvēkam, kas pašreiz nesa savu kaujamo upuri: "Dod gaļu priesterim
priekš cepeša! Tādēļ viņš negrib no tevis saņemt vārītu gaļu, bet gan
tikai jēlu."
16 Tad tas vīrs tam atbildēja: "Papriekš taču kvēpināšanai
iededzināmi tauki, pēc ņem tu sev, ko tava sirds kāro." Bet viņš tam
atbildēja: "Nē, tev tūdaļ pat ir jādod, ja ne, tad es ņemšu ar varu."
17 Tā šo abu jauno vīru grēki bija ļoti lieli Tā Kunga priekšā, jo tie nicināja Tā Kunga ēdamo upuri.
18 Bet Samuēls, vēl zēns būdams, kalpoja Tam Kungam, apjozies ar linu efodu.
19 Un māte viņam uzšuva mazus virsū uzvelkamus svārkus, un viņa tos
uznesa tam augšā gadu no gada, kad tā turpu devās ar savu vīru, lai
upurētu savu gadskārtējo kaujamo upuri.
20 Un Ēlis svētīja Elkanu un viņa sievu ar vārdiem: "Lai Tas Kungs
dod tev pēcnācējus no šīs sievas tā izlūgtā vietā, kuru viņa ir no Tā
Kunga izlūgusi." Un tie gāja uz savu dzīves vietu.
21 Un Tas Kungs svētīja Annu, un tā kļuva grūta un dzemdēja trīs
dēlus un divas meitas. Bet zēns Samuēls pieauga, būdams pie Tā Kunga.
Jāņa evaņģēlijs 5:1-23
1 Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi.
2 Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm.
3 Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu.
4 Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kurš tad
iekāpa viņā pirmais pēc ūdens sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai kāda
bija viņa slimība.
5 Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.
6 Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: "Vai tu gribi vesels kļūt?"
7 Slimais Viņam atbildēja: "Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani
ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu,
cits jau aiziet man priekšā."
8 Jēzus viņam saka: "Celies, ņem savu gultu un staigā!"
9 Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats.
10 Tad jūdi sacīja tam, kas bija dziedināts: "Šodien sabats, tev nav brīv gultu nest."
11 Bet viņš tiem atbildēja: "Kas mani darīja veselu, Tas man sacīja: ņem savu gultu un staigā."
12 Tie jautāja viņam: "Kas Tas bija, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?"
13 Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bijis, jo Jēzus bija nozudis pūlī, kas bija tanī vietā.
14 Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: "Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks."
15 Tad cilvēks nogāja pie jūdiem un viņiem sacīja, ka Tas, kas viņu dziedinājis, ir Jēzus.
16 Un jūdi tāpēc sāka Jēzu vajāt, ka Viņš to bija darījis sabatā.
17 Bet Viņš tiem atbildēja: "Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī Es darbojos."
18 Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nokaut, tāpēc ka Viņš
ne vien sabatu neievēroja, bet arī Dievu sauca par Savu Tēvu, Sevi
pielīdzinādams Dievam.
19 Tad Jēzus turpināja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no
Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara,
to arī Dēls dara tāpat,
20 jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.
21 Jo, itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā arī Dēls dara dzīvus, ko Viņš grib.
22 Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,
23 lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis.
Psalmi 105:37-45
37 un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
38 Ēģipte priecājās par viņu aiziešanu, jo bailes no viņiem to bija pārņēmušas.
39 Padebesi Viņš deva viņiem par segu un uguni naktī par gaismu.
40 Tad Mozus lūdza, un Dievs sūtīja viņiem paipalas un paēdināja viņus ar debesu maizi.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad iztecēja ūdens un plūda pa tuksnesi straumēm,
42 jo Viņš atcerējās Savu svēto vārdu un Savu kalpu Ābrahāmu.
43 Tā Viņš izveda Savu tautu ar prieku un ar gavilēm Savus izredzētos,
44 un deva viņiem citu tautu zemi, lai viņi to iegūst un pārņem sev par īpašumu,
45 lai turētu godā Dieva likumus un pildītu Viņa baušļus. Alelujā!
Salamana pamācības 14:28-29
28 Kur valdniekam daudz kara tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet, kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas.
29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.
www.bibele.lv
|
|
