|
2013-5-8
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Samuēla grāmata 2:22-4:22
- Salamana pamācības 14:30-31
1. Samuēla grāmata 2:22-4:22
22 Ēlis gan bija jau ļoti vecs, bet viņš dzirdēja
visu, ko viņa dēli darīja visam Israēlam un kā tie gulēja ar tām sievām,
kuras kalpoja Saiešanas telts durvju priekšā.
23 Un viņš tiem sacīja: "Kādēļ jūs darāt tādas lietas, šīs ļaunās lietas, par kurām es dzirdu no visas tautas?
24 Nē, mani dēli! Tā nav laba slava, kādu jūs esat - kā es dzirdu - iemantojuši Tā Kunga tautā.
25 Kad cilvēks pret cilvēku grēko, tad Dievs var salīdzināt, bet,
kad cilvēks apgrēkojas pret To Kungu - kas tad var uzņemties tam būt par
salīdzinātāju?" Bet tie neklausīja sava tēva balsij, jo Tas Kungs
gribēja tos nonāvēt.
26 Bet zēns Samuēls augdams auga, un viņš labi patika gan Tam Kungam, gan cilvēkiem.
27 Tad kāds Dieva vīrs nāca pie Ēļa un tam sacīja: "Tā saka Tas
Kungs: Es pats esmu atklādamies atklājies tava tēva Ārona dzimtai, kad
viņi vēl bija Ēģiptē, faraona namā.
28 Un Es esmu tas, kas viņu izraudzīja no visām Israēla ciltīm Sev
par priesteri, lai tas tuvotos Manam altārim un tur iededzinātu
kvēpināmo upuri un lai tas valkātu efodu Manā priekšā; un Es esmu tava
tēva namam novēlējis visus uguns upurus no visiem Israēla bērniem.
29 Kāpēc jūs minat kājām Manus kaujamos upurus un Manus ēdamos
upurus, ko Es esmu pavēlējis nest Manā mājoklī? Un kāpēc tu savus dēlus
vairāk godā nekā Mani, ka jūs paši uzbarojaties no Manas tautas,
Israēla, pirmo augļu un pirmdzimušo dāvanu upuriem?
30 Tādēļ šāds ir Tā Kunga, Israēla Dieva, lēmums: tiešām, Es biju
teicis, ka tavam un tava tēva namam būs Manā priekšā staigāt mūžīgi. Bet
tagad Tā Kunga lēmums ir šāds: tas lai ir tālu no Manis! Bet to, kas
Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu, bet, kas Mani nicina, tie tiks
pazemoti.
31 Redzi, nāks dienas, tad Es nocirtīšu tavu elkoni un arī tava tēva nama elkoni, tā ka nebūs vairs sirmgalvja tavā namā.
32 Un tad tu ar lielu skaudību noraudzīsies uz visu to labumu, kas
ir Israēlam sataisīts, bet visā tavā namā nākošās dienās nebūs neviena
sirmgalvja.
33 Tomēr visus Es neizdeldēšu, atraudams tos no Mana altāra, lai
tavas acis neizīgtu un lai tava dvēsele neiztvīktu, bet vairums tava
dzimuma mirs vīra gados.
34 Un tas lai tev ir par zīmi, kas nāks pār abiem taviem dēliem, Hofnuu un Pinehasu: viņi abi mirs vienā un tai pašā dienā!
35 Bet Sev Es iecelšu uzticīgu priesteri; tas darīs pēc Mana
sirdsprāta, un tas būs Manai dvēselei tuvs, tam Es uzcelšu pastāvīgu
namu, un viņš staigās Manis svaidītā priekšā vienumēr.
36 Tad ikviens, kas vēl atlicies no tava nama, nāks, lai mestos tā
priekšā zemē par naudas artavu un par riecienu maizes, un tad tas sacīs:
pieņem mani kādā priestera kalpošanas vietā, lai man būtu kumoss
maizes, ko ēst."
3.nodaļa
1 Tā jauneklis Samuēls kalpoja Tam Kungam priestera Ēļa priekšā; un
Tā Kunga atklāsme bija retums tanī laikā; un parādību bija maz.
2 Un notika tanīs dienās, ka Ēlis bija atgūlies savā guļasvietā,
bet viņš nevarēja vairs redzēt, jo acis tam bija jau metušās tumšas.
3 Dieva gaismeklis vēl nebija izdzisis, un Samuēls gulēja Tā Kunga svētnīcā, tur, kur atradās Dieva šķirsts.
4 Tad Tas Kungs sauca Samuēlu, un tas sacīja: "Redzi, še es esmu!"
5 Un viņš aizskrēja pie Ēļa un sacīja: "Redzi, še es esmu, jo tu
mani esi saucis." Bet tas sacīja: "Es neesmu tevi saucis; ej atpakaļ
gulēt!" Un tas aizgāja un apgūlās.
6 Tad Tas Kungs atkal sauca: "Samuēl!" Un Samuēls cēlās un gāja pie
Ēļa, un sacīja: "Redzi, še es esmu! Tu esi atkal mani saucis." Bet tas
sacīja: "Es tevi neesmu saucis, mans dēls; ej atpakaļ gulēt!"
7 Bet Samuēls vēl nepazina To Kungu, jo Tā Kunga vārds vēl nebija viņam atklājies.
8 Tad Tas Kungs sauca trešo reizi: "Samuēl!" Atkal tas cēlās, gāja
pie Ēļa un sacīja: "Še es esmu, jo tu esi mani saucis." Tad Ēlis
noprata, ka Tas Kungs bija jaunekli saucis.
9 Un Ēlis sacīja Samuēlam: "Ej gulēt! Bet, ja notiek, ka tevi kāds
sauc, tad saki: runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās!" Un Samuēls aizgāja
un apgūlās savā guļasvietā.
10 Tad Tas Kungs nāca, nostājās un sauca kā iepriekšējās reizēs:
"Samuēl! Samuēl!" Un Samuēls sacīja: "Runā, jo Tavs kalps klausās."
11 Un Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Redzi, Es izdarīšu ko tādu Israēlā, ka visiem, kas vien to dzirdēs, abās ausīs skanēs.
12 Tanī dienā Es celšos pret Ēļa namu, un visu, ko vien Es esmu
pasludinājis pret viņa namu, to Es izdarīšu; Es sākšu, un Es arī
pabeigšu!
13 Jo Es esmu darījis zināmu, ka Es būšu soģis uz laiku laikiem
viņa namam to pārkāpumu dēļ, par kuriem tas zināja, proti, viņa dēli
bija tie, kas paši lika pār sevi nākt lāstam, bet viņš pats neko nav
darījis, lai viņus šai lietā aizkavētu.
14 Un tādēļ Es, pie Sevis zvērēdams, esmu nolēmis par Ēļa namu, ka
Ēļa nama noziegumu nevar nemūžam salīdzināt nedz ar kaujamiem, nedz ar
ēdamiem upuriem."
15 Un Samuēls iekrita miegā līdz pat rītam; tad viņš atvēra Tā
Kunga nama divkāršās durvis, un viņš bijās šo parādību atstāstīt Ēlim.
16 Tad Ēlis aicināja Samuēlu un sacīja: "Samuēl, mans dēls!" Un tas atsaucās: "Še es esmu!"
17 Un viņš sacīja: "Kas tā ir par vēsti, ko Viņš tev ir paziņojis?
Neslēp to manā priekšā! Lai Dievs tev dara tā un vēl vairāk, ja tu kaut
vienu vienīgu vārdu no visas tās vēsts no manis slēptu, ko Viņš ir tev
darījis zināmu."
18 Tad Samuēls izstāstīja viņam visus dzirdētos vārdus un neko
nenoklusēja viņa priekšā. Un Ēlis sacīja: "Viņš ir Tas Kungs, lai Viņš
dara, ko Viņš pats redz labu esam."
19 Un Samuēls pieauga, un Tas Kungs bija ar viņu, un Tas Kungs neatstāja neko nepiepildītu no tā, ko Viņš bija pasludinājis.
20 Un viss Israēls, no Danas līdz Bēršebai, atzina, ka Samuēls ir Tā Kunga uzticīgais pravietis.
21 Un Tas Kungs arī vēl turpmāk atklājās Šīlo pilsētā, jo Tas Kungs tur atklājās Samuēlam caur Savu vārdu.
4. nodaļa
1 Un Samuēls pasludināja šo Dieva atklāsmi visam Israēlam. Israēls
devās karā pret filistiešiem un apmetās savās teltīs pie Eben-Ezeras,
bet filistieši bija savas teltis uzcēluši pie Afekas.
2 Un filistieši nostājās pret Israēlu, un kauja izvērsās jo plaša,
un Israēls tika sakauts, un filistieši nogalināja atklātā kaujas laukā
ap četri tūkstoši vīru.
3 Kad Israēla karaspēks atgriezās nometnē, tad Israēla vecaji
sacīja: "Kādēļ Tas Kungs šodien ir ļāvis filistiešiem mūs sakaut? Ņemsim
no Šīlo pie sevis Tā Kunga derības šķirstu, lai tas iet mūsu vidū mums
līdzi un lai izglābj mūs no mūsu ienaidnieku rokas."
4 Un tauta nosūtīja ziņnešus uz Šīlo, un tie atveda no turienes
Dieva, Tā Kunga Cebaota, kas mīt ķerubu tronī, derības šķirstu; un tur,
pie šī Dieva derības šķirsta, bija klāt arī abi Ēļa dēli - Hofnus un
Pinehass.
5 Un notika, ka tanī brīdī, kad Tā Kunga derības šķirsts tuvojās
nometnei, viss Israēls sacēla tik lielu gaviļu troksni, ka pat zeme
drebēja.
6 Un, kad filistieši sadzirdēja šo gavilēšanu, tad tie sprieda: "Ko
gan šī lielā gavilēšana ebreju nometnē nozīmē?" Kad tie uzzināja, ka Tā
Kunga derības šķirsts ir ienests nometnē,
7 tad filistieši nobijās, jo tie sacīja: "Dievs ir pie viņiem
nonācis nometnē." Un tie sacīja: "Bēdas mums, jo nekas tāds nekad nav
atgadījies nedz vakar, nedz aizvakar!
8 Mums draud bēdas un briesmas! Kas mūs izglābs no viņu vareno
dievu rokas? Šie ir tie dievi, kas situši ēģiptiešus tuksnesī ar visādām
sērgām!
9 Esiet stipri un turieties kā vīri, jūs, filistieši, lai jums
nebūtu jākļūst par vergiem ebrejiem, tāpat kā tie ir jums vergojuši; jā,
turieties kā vīri, dodamies kaujā!"
10 Un filistieši devās kaujā un sakāva Israēlu, tā ka tie bēga
katrs uz savu telti; un šī sakāve bija ļoti smaga, jo Israēlam krita
trīsdesmit tūkstoši kājnieku.
11 Un Dieva šķirsts tika atņemts, bet abi Ēļa dēli, Hofnus un Pinehass, nomira.
12 Tad no kaujas lauka aizbēga kāds benjamīnietis, un viņš nonāca
tanī pašā dienā Šīlo, drēbes viņam bija saplēstas, un uz viņa galvas
bija zeme.
13 Kad viņš tur nonāca, tad redzi, Ēlis bija apsēdies uz krēsla
ceļa malā, vērodams apkārtni, jo viņa sirds bija ļoti nemierīga Dieva
šķirsta dēļ. Kad nu tas vīrs nāca, lai pilsētā šo ziņu pastāstītu, tad
visa pilsēta vaimanāja.
14 Un, kad Ēlis šīs skaļās vaimanas dzirdēja, tad viņš sacīja: "Ko
nozīmē šī briesmīgā kliegšana?" Tad tas vīrs steigdamies ienāca un
pateica to Ēlim.
15 Bet Ēlis bija deviņdesmit astoņus gadus vecs, viņa acis jau bija kļuvušas tumšas, un viņš nevarēja vairs redzēt.
16 Un, kad tas vīrs sacīja Ēlim: "Es nāku no kaujas lauka, un es
esmu šodien pat atbēdzis no kaujas lauka," - tad Ēlis jautāja: "Kā tad
tur iet, mans dēls?"
17 Tad vēstnesis atbildēja un sacīja: "Israēls ir bēdzis filistiešu
priekšā, un mūsu karaspēks ir piedzīvojis smagu sakāvi; arī abi tavi
dēli, Hofnus un Pinehass, ir miruši, un ienaidnieki ir paņēmuši Dieva
šķirstu."
18 Un notika, tiklīdz tas pieminēja Dieva šķirstu, tā Ēlis krita
atmuguriski no sava krēsla pie vārtiem virzienā uz ceļa pusi un lauza
savu sprandu un nomira, jo viņš bija vecs vīrs un smags. Viņš bija
Israēlā spriedis tiesu četrdesmit gadus.
19 Bet viņa vedeklas, Pinehasa sievas, dzemdību laiks bija tuvu.
Kad tā dzirdēja vēsti, ka Dieva šķirsts ticis atņemts, ka tās vīratēvs
miris un arī viņas pašas vīrs pagalam, tad viņa saļodzījās un dzemdēja,
jo tai it pēkšņi bija uznākušas sāpes.
20 Un tanī brīdī, kad arī viņa mira, tad tās sievas, kas pie viņas
stāvēja klāt, sacīja: "Nebīsties, jo tu dēlu esi dzemdējusi." Bet viņa
vairs neatbildēja un neņēma to pie sirds.
21 Tomēr tā vēl nosauca to puisēnu vārdā Ihabods, ar ko tā gribēja
teikt: godība ir atņemta nost no Israēla, - tādēļ ka atņemts bija Dieva
šķirsts un tādēļ ka bija miris viņas vīratēvs, kā arī viņas vīrs.
22 Un viņa sacīja: "Godība ir atņemta Israēlam, tādēļ ka ticis atņemts Dieva šķirsts, mans vīratēvs un mans vīrs!"
Jāņa evaņģēlijs 5:24-47
24 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus
dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk
tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.
25 Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda un viņa ir jau klāt,
kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos.
26 Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī.
27 Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls.
28 Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi
29 un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.
30 Es no Sevis nespēju darīt nekā. Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un
Mans spriedums ir taisns, jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas
Mani ir sūtījis.
31 Ja Es viens pats liecinu par Sevi, tad Mana liecība nav pareiza.
32 Ir cits, kas liecina par Mani, un Es zinu, ka liecība, kuru Viņš dod par Mani, ir pareiza.
33 Jūs esat izsūtījuši pie Jāņa, un viņš patiesībai ir devis liecību.
34 Tomēr Es nepieņemu liecību no cilvēka, bet to pieminu, lai jūs tiktu izglābti.
35 Viņš bija svece, kas īsu brīdi deg un spīd, bet jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā.
36 Bet Man ir lielāka liecība nekā Jāņa: tie darbi, ko Tēvs Man ir
devis, lai Es tos pabeidzu, šie paši darbi, ko Es daru, liecina par
Mani, ka Tēvs Mani ir sūtījis.
37 Un Tēvs, kas Mani ir sūtījis, pats ir liecību devis par Mani. Bet
jūs Viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši,
38 un Viņa vārds nemīt jūsos, tāpēc ka jūs neticat Tam, ko Viņš sūtījis.
39 Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!
40 Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.
41 No cilvēkiem Es godu nepieņemu.
42 Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos.
43 Es esmu nācis Sava Tēva Vārdā, un jūs Mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit.
44 Kā jūs varat kļūt ticīgi, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklēdami godu, kas nāk no vienīgā Dieva?
45 Nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Jums ir savs apsūdzētājs, Mozus, uz ko jūs esat likuši savu cerību.
46 Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis.
47 Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit Maniem vārdiem?"
Psalmi 106:1-12
1 Alelujā! Teiciet To Kungu, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un pienācīgi paust visu Viņa teicamo veikumu slavu?
3 Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!
4 Piemini mani, Kungs, pēc Sava labā prāta uz Savu tautu un nāc pie manis ar Savu palīdzību,
5 ka redzam labumu parādāmies Tavos izredzētajos, ka priecājamies
par Tavu ļaužu prieku un lepojamies ar savu piederību pie Tavas
izredzētās tautas!
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar mūsu tēviem, esam noziegušies, mēs bijām bezdievīgi.
7 Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi
aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi pie jūras, pie Niedru
jūras.
8 Bet Viņš tiem palīdzēja Sava Vārda dēļ, lai parādītu Savu lielo varu.
9 Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi.
10 Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens.
12 Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, viņi teica dziesmās Viņa slavu.
Salamana pamācības 14:30-31
30 Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.
31 Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet, kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu.
www.bibele.lv
|
|
