|
2013-5-9
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lk 11:28)
- 1. Samuēla grāmata 5:1-7:17
- Salamana pamācības 14:32-33
1. Samuēla grāmata 5:1-7:17
5. nodaļa
1 Un filistieši paņēma Dieva šķirstu un aizveda to no Eben-Ezeras uz Ašdodu.
2 Tur filistieši paņēma Dieva šķirstu, ienesa to Dagona svētnīcā un novietoja blakus Dagonam.
3 Un, kad nākamajā rītā ašdodieši agri piecēlās, tad redzi, Dagons
bija nokritis ar savu seju uz zemi šķirsta priekšā. Un tie ņēma Dagonu
un to atkal uzcēla savā vietā.
4 Bet, kad tie nākamajā rītā atkal agri uzcēlās, tad redzi, Dagons
atkal bija nogāzies ar savu seju uz zemi Tā Kunga šķirsta priekšā, bet
Dagona galva un viņa roku delnas nolūzušas gulēja pie sliekšņa; vienīgi
Dagona rumpis bija palicis uz tā.
5 Tādēļ Dagona priesteri un ikviens, kas ieiet Dagona svētnīcā, nemin uz Dagona sliekšņa Ašdodā līdz pat šai dienai.
6 Bet Tā Kunga roka kļuva jo smaga pār ašdodiešiem, un Viņš tos piemeklēja ar augoņiem gan Ašdodā, gan tās robežās.
7 Kad Ašdodas vīri saprata savu postu, tad viņi sacīja: "Lai
Israēla Dieva šķirsts pie mums nepaliek, jo Viņa roka ir smagi
piemeklējusi mūs un mūsu dievu Dagonu."
8 Tāpēc tie izsūtīja ziņu un sapulcināja kopā visus filistiešu
lielkungus un sacīja: "Ko lai mēs darām ar Israēla Dieva šķirstu?" Un
tie nosprieda: "Lai Gātas pilsētai tiek nodots Israēla Dieva šķirsts."
Un tā viņi aizgādāja uz turieni Israēla Dieva šķirstu.
9 Bet, kad viņi to bija turp nogādājuši, tad Tā Kunga roka
izraisīja šai pilsētā ļoti lielu satraukumu un izbailes, jo Viņš sita
visus tās pilsētas ļaudis, gan mazus, gan lielus, ar augoņiem, tā ka tie
lauzās viņu miesās uz āru.
10 Un tad viņi nosūtīja Dieva šķirstu uz Ekronu. Un notika, tiklīdz
Dieva šķirsts nonāca Ekronā, tad pilsētas iedzīvotāji brēca un sacīja:
"Vai jūs esat atnesuši Israēla Dieva šķirstu pie mums, lai mūs un visu
mūsu tautu nomaitātu?"
11 Un tie izsūtīja ziņu un sapulcināja visus filistiešu lielkungus
un sacīja: "Sūtiet projām Israēla Dieva šķirstu, lai tas nonāk atpakaļ
savā vietā un lai tas nenokauj mūs un mūsu tautu!" Patiesi, nāves bailes
bija ļoti lielas ikvienā pilsētā, kuru Dievs bija smagi skāris ar Savu
roku.
12 Arī tie ļaudis, kuri nenomira, tika smagi šausti ar augoņiem, un no pilsētas pret debesīm cēlās žēlabas.
6.nodaļa
1 Kad Tā Kunga šķirsts atradās filistiešu novadā jau septiņus mēnešus,
2 tad filistieši saaicināja savus priesterus un zintniekus un
viņiem jautāja: "Ko lai mēs darām ar Tā Kunga šķirstu? Izziniet, kā mums
to nosūtīt atpakaļ savā vietā!"
3 Un tie sacīja: "Ja jūs gribat Israēla Dieva šķirstu sūtīt
atpakaļ, tad nesūtiet to tukšā, bet atdodiet to atpakaļ kopā ar vainas
izpirkšanas upuri, jo tikai tādā ceļā jūs paši tiksit dziedināti un jums
kļūs arī zināms, kādēļ Viņa roka no jums vēl nav atstājusies."
4 Tad tie prasīja: "Kādu vainas izpirkšanas upuri tad lai mēs tam
līdzi nosūtām?" Un tie sacīja: "Pēc filistiešu lielkungu skaita -
piecus lielus zelta trumus un piecas zelta peles, jo viena un tā pati
sērga ir pārņēmusi viņus visus: gan tautu, gan vadoņus.
5 Tad nu taisiet savu trumu attēlus un peļu attēlus, kas posta jūsu
zemi, un dodiet godu Israēla Dievam; varbūt Viņš padarīs Savu roku pār
jums mazliet vieglāku - pār jūsu dievu un pār jūsu zemi.
6 Un kāpēc tad jūs gribat savu sirdi apcietināt, kā ēģiptieši un
faraons reiz savas sirdis apcietināja? Vai tad tā nebija: kad Viņš tiem
Savu gribu bija brīnišķi parādījis, tad viņi tos arī atlaida, un tie
aizgāja.
7 Un tagad, taisiet jaunus ratus un ņemiet divas zīdītājas govis,
uz kurām vēl nekad jūgs nav likts; iejūdziet abas jaunās govis ratos,
bet viņu mazos telēnus aizvediet no tām prom uz mājām;
8 tad ņemiet Tā Kunga šķirstu un uzceliet to uz ratiem, tos zelta
priekšmetus, ko jūs Viņam esat nolikuši kā vainas izpirkšanas maksu, tos
ielieciet vācelē tam blakām un tad to sūtiet projām, lai iet savu ceļu.
9 Un tad vērojiet: ja tas uzsāks savu atceļu kalnup virzienā uz
Bet-Šemešu, tad tas mums šo nelaimi ir atnesis; bet ja ne, tad mēs
zināsim, ka Viņa roka nav mūs skārusi, bet tas mums nejauši noticis."
10 Un tie vīri tā arī izdarīja - ņēma divas jaunas govis, kas tikko
kā bija atnesušās, un iejūdza tās ratos, bet viņu teļus tie paturēja
mājās.
11 Un tie iecēla Tā Kunga šķirstu ratos līdz ar vāceli ar zelta pelēm un trumu attēliem.
12 Tad govis aizgāja taisni pa ceļu virzienā uz Bet-Šemešu, iedamas
pa vienām un tām pašām sliedēm, nepārtraukti maudamas, solīti pa
solītim, un tās nenogriezās ne pa labi, ne pa kreisi; un filistiešu
lielkungi sekoja tām līdz Bet-Šemešas robežām.
13 Bet-Šemešas iedzīvotāji pašreiz pļāva ielejā kviešus, un, kad
tie savas acis pacēla un ieraudzīja šķirstu nākam, tad tie, to
redzēdami, kļuva līksmi.
14 Un rati nobrauca Jozuas, Bet-Šemešas iedzīvotāja, tīrumā un tur
apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie saskaldīja ratus malkā, bet
govis tie upurēja kā dedzināmo upuri Tam Kungam.
15 Tad levīti nocēla Tā Kunga šķirstu līdz ar vāceli, kas bija tam
klāt un kurā atradās zelta priekšmeti, un nolika to uz lielā akmens, un
Bet-Šemešas iedzīvotāji tanī dienā upurēja Tam Kungam gan dedzināmos,
gan kaujamos upurus.
16 Kad tie pieci filistiešu lielkungi to redzēja, tad tie tanī pašā dienā atgriezās Ekronā.
17 Bet šie nu ir trumu atveidojumi tīrā zeltā, ko filistieši
atsūtīja Tam Kungam kā vainas izpirkšanas upuri: viens par Ašdodu, viens
par Gazu, viens par Aškalonu, viens par Gātu, viens par Ekronu.
18 Un arī zelta peļu daudzums bija pēc filistiešu pilsētu skaita,
kuras bija padotas pieciem lielkungiem, gan no nocietinātām pilsētām,
gan no lauku ciemiem. Un tam liecinieks ir lielais akmens, uz kura tie
nolika Tā Kunga šķirstu un kas līdz šai dienai vēl atrodas Jozuas, no
Bet-Šemešas, tīrumā.
19 Bet Tas Kungs sodīja Bet-Šemešas iedzīvotājus, tāpēc ka tie bija
ielūkojušies Tā Kunga šķirstā, un Viņš lika nomirt no iedzīvotājiem
septiņdesmit vīriem. Un tauta par tiem sēroja, ka Tas Kungs ar šādu
bargu pārmācību bija tautu sodījis.
20 Un Bet-Šemešas iedzīvotāji sacīja: "Kas gan var pastāvēt Tā
Kunga, tā svētā Dieva, vaiga priekšā?! Un pie kā gan Viņš no mums
aizietu?"
21 Un tie nosūtīja vēstnešus pie Kirjat-Jeārimas iedzīvotājiem,
teikdami: "Filistieši ir atdevuši atpakaļ Tā Kunga šķirstu, nāciet lejā
un vediet to kalnā pie sevis."
7. nodaļa
1 Tad atnāca vīri no Kirjat-Jeārimas un aizveda Tā Kunga šķirstu
kalnup, un tie to noveda Abinadaba namā uz pakalna; tur viņi iesvētīja
tā dēlu Ēleāzaru, lai tas apsargātu Tā Kunga šķirstu.
2 Un pagāja no tās dienas, kopš šķirsts bija novietots
Kirjat-Jeārimā, daudz laika, pilni divdesmit gadi, un viss Israēla nams
vaimanāja un meklēja To Kungu.
3 Tad Samuēls runāja, visam Israēla namam sacīdams: "Ja jūs no
visas savas sirds gribat atgriezties pie Tā Kunga, tad izmetiet ārā no
sava vidus šos svešo tautu dievus un Aštartes tēlus, pievērsiet savu
sirdi Tam Kungam un kalpojiet vienīgi Viņam, tad Viņš jūs izglābs no
filistiešu rokas."
4 Un tad Israēla bērni izmeta Baala un Aštartes tēlus un kalpoja vienīgi Tam Kungam.
5 Un Samuēls sacīja: "Sapulciniet visu Israēlu Micpā, tad es jūsu labad piesaukšu To Kungu!"
6 Un tie tika sapulcināti Micpā, un viņi smēla ūdeni un to izlēja
Tā Kunga priekšā; un viņi to dienu gavēja un sacīja: "Mēs esam grēkojuši
Tā Kunga priekšā." Tā Samuēls Micpā sprieda tiesu pār Israēla bērniem.
7 Kad filistieši dzirdēja, ka Israēla bērni ir sapulcējušies Micpā,
tad filistiešu lielkungi devās kalnā pret Israēlu. Un Israēla bērniem,
to dzirdot, sametās bailes filistiešu priekšā.
8 Un Israēla bērni sacīja Samuēlam: "Nemities mūsu labad skaļi
piesaukt To Kungu, mūsu Dievu, lai Viņš mūs izglābj no filistiešu
rokas!"
9 Tad Samuēls ņēma vienu zīdāmu jēru un to visu upurēja Tam Kungam
kā dedzināmo upuri; un Samuēls skaļā balsī lūdza Israēla labad To Kungu,
un Tas Kungs viņu uzklausīja.
10 Kad Samuēls patlaban upurēja Tam Kungam dedzināmo upuri, tad
filistieši ar kauju uzbruka Israēlam; bet Tas Kungs tanī dienā lika
lielam negaisam ar briesmīgiem pērkona grāvieniem iet pāri filistiešiem
un iedvesa tiem tādas bailes un radīja viņos tādu sajukumu, ka tie tika
Israēla sakauti.
11 Un Israēla vīri devās laukā no Micpas, un tie kāva filistiešus un vajāja tos līdz pat Bet-Karai.
12 Tad Samuēls ņēma vienu akmeni un to uzcēla starp Micpu un Šenu;
viņš nosauca to vārdā Eben-Ēzera un sacīja: "Līdz šejienei Tas Kungs
mums ir palīdzējis."
13 Tā filistieši tika pazemoti, un tie vairs nenāca Israēla
robežās; un Tā Kunga roka bija visu laiku pret filistiešiem, kamēr
Samuēls dzīvoja.
14 Bet tās pilsētas, ko filistieši bija atņēmuši Israēlam, nonāca
atkal atpakaļ Israēla īpašumā no Ekronas līdz Gātai, un arī to robežu
apgabalus Israēls izrāva no filistiešu rokas. Un miers bija arī starp
Israēlu un amoriešiem.
15 Un Samuēls bija soģis pār Israēlu visu savu dzīves laiku.
16 Un viņš gāja gadu no gada visapkārt uz Bēteli, Gilgalu un Micpu; un, kad nu viņš visās tanīs vietās bija Israēlu tiesājis,
17 tad viņš atkal atgriezās atpakaļ Rāmā, jo tur bija viņa nams, un
tur viņš arī sprieda tiesu pār Israēlu, un tur viņš uzcēla altāri Tam
Kungam.
Jāņa evaņģēlijs 6:1-21
1 Pēc tam Jēzus pārcēlās pāri Galilejas, tas ir, Tiberijas, jūrai.
2 Bet Viņam sekoja liels ļaužu pulks, tāpēc ka tie redzēja tās zīmes, ko Viņš darīja slimajiem.
3 Tad Jēzus uzkāpa kalnā un tur apsēdās ar Saviem mācekļiem.
4 Bet Pashā, jūdu svētki bija tuvu.
5 Kad Jēzus, acis pacēlis, redzēja, ka daudz ļaužu nāk pie Viņa,
Viņš sacīja uz Filipu: "Kur pirksim maizi, lai viņiem būtu ko ēst?"
6 Bet to Viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats gan zināja, ko gribēja darīt.
7 Filips Viņam atbildēja: "Par divi simti sudraba gabaliem maizes nepietiek, lai katram tiktu kāds mazums."
8 Tad viens no Viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, Viņam saka:
9 "Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divi zivis; bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?"
10 Jēzus sacīja: "Lieciet, lai ļaudis apsēstas!" Bet tur bija daudz
zāles tanī vietā. Tad tie apsēdās - vīru vien kādi pieci tūkstoši.
11 Tad Jēzus ņēma maizes un, teicis pateicības vārdus, izdalīja tās
tiem, kas bija apsēdušies; tāpat arī no zivīm, cik tiem gribējās.
12 Bet, kad viņi bija paēduši, Viņš sacīja Saviem mācekļiem: "Salasait atlikušās druskas, lai nekas neiet bojā!"
13 Tad tie salasīja tās un piepildīja divpadsmit grozus ar druskām,
kas no piecām miežu maizēm bija atlikušas tiem, kas bija ēduši.
14 Kad nu ļaudis redzēja, kādu zīmi Viņš bija darījis, tie sacīja: "Šis tiešām ir tas pravietis, kam jānāk pasaulē."
15 Bet, Jēzus manīdams, ka viņi taisās nākt, lai Viņu ar varu ņemtu un celtu par ķēniņu, viens pats atkal uzkāpa kalnā.
16 Kad nu vakars metās, Viņa mācekļi nogāja pie jūras,
17 un, iekāpuši laivā, aizbrauca pāri jūrai uz Kapernaumu. Bija iestājusies jau tumsa, bet Jēzus vēl nebija pie tiem atnācis.
18 Un jūra cēlās, stipram vējam pūšot.
19 Kad nu viņi bija nobraukuši divdesmit piecas vai trīsdesmit
stadijas, tie redzēja Jēzu pa jūru staigājam un tuvojamies laivai un
izbijās.
20 Bet Viņš sacīja tiem: "Es tas esmu, nebīstieties!"
21 Tad viņiem gribējās Viņu ņemt laivā, un tūdaļ laiva sasniedza malu, kurp tie brauca.
Psalmi 106:13-31
13 Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis.
14 Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos.
15 Dievs apmierināja viņiem viņu kārību, bet uzsūtīja viņu dzīvībām sērgu.
16 Viņi apskauda nometnē Mozu un Āronu, Tā Kunga svētītos.
17 Tad atvērās zeme un aprija Datanu un aizrāva zemē Abirāma biedrus.
18 Uguns iedegās viņu barā, un liesmas sadedzināja bezdievīgos.
19 Viņi darināja Horebā teļu un zemojās šī tēla priekšā,
20 un tā apmainīja savu Dieva godību pret lopa tēlu, vērša, kas ēd zāli.
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie Niedru jūras.
23 Tad Viņš bija nodomājis viņus iznīcināt, ja nebūtu Mozus, Viņa
izraudzītais, par viņiem iestājies Viņa priekšā, lai novērstu Viņa
dusmas un glābtu viņus no nāves.
24 Viņi nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam,
25 bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26 Tad Viņš pacēla pret viņiem Savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī,
27 lai nomāktu viņus tautu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm.
28 Tad viņi pieķērās Baalam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu,
29 un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā,
30 tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās.
31 Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi.
Salamana pamācības 14:32-33
32 Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts.
33 Sapratīga cilvēka sirdī gudrība dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji.
www.bibele.lv
|
|
