Otrais  bauslis

Otrais bauslis

"Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo Dievs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā."

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka pie Viņa vārda ne lādam, ne zvēram, ne buram, ne melojam, ne viļam, bet to visās bēdās piesaucam, lūdzam, teicam un slavējam.                                         

28. Par ko Dievs runa otrajā bauslī?

Šajā bauslī Dievs runā par Viņa vārda lietošanu.

Luters saka: "Tā, kā pirmais bauslis dod padomu sirdij un māca uzticību, tā šis bauslis vada mūs uz priekšu ar savu muti un mēli apliecināt pareizu attieksmi pret Dievu."

29. Kā Bībelē jāsaprot vārds Dievs?

Vārds Dievs ir tāds Dievs, kādu Viņš sevi ir atklājis savā vārdā un darbos.

Ps. 48,11: Kā Tavs vārds, Dievs, tāpat arī Tava slava sniedzas līdz pasaules galiem. Tava labā roka ir svētības pilna.

Ps. 8,2: Kungs, mūsu valdniek, cik augsti godājams Tavs vārds visās zemēs! Tava varenība sniedzas debesu augstumos!

30. Ko Dievs aizliedz ar otro bausli?

Dievs aizliedz sava vārda nepareizu lietošanu. Dieva vārdu nedrīkst lietot nepārdomāti un veltīgi. To nedrīkstam lietot nepareizas lietas atbalstam. Ir aizliegtas sekojošas lietas: Dieva zaimošana, lamāšanās, gaušanās, ļauna vēlēšana, nepatiess zvērests, buršana un melošana Dieva vārdā.

31. Ko Bībele saka par Dieva zaimošanu?

Bībele saka:

3. Moz. 24,15: Bet Israēla bērniem tu saki, teikdams: Ikvienam, kas lād savu Dievu, tam jānes savs grēks.

Uzdevums: Lasi 3. Moz. 24,11-16: Selomītes dēls zaimoja Dievu un Mt. 27,27-31: karavīri zaimoja Kungu Jēzu.

32. Kas ir ļauna vēlēšana?

Ļauna vēlēšana caur Dieva vārdu ir Dieva dusmības un soda no-vēlēšana tuvākam vai sev pašam. Arī citāda jauna vēlēšana ir aizliegta.

Jēk. 3,9-10: Ar viņu mēs slavējam to Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!

Rom. 12,14: Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!

Cak. 8,17: Un lai neviens nedomā savā sirdī neko jaunu pret savu tuvāko.

Uzdevums: Lasi 2. Sam. 16,7-8: Šimejs nolād Dāvidu; Mt. 26,74: Pēteris nolād pats sevi, un jūdi novēl sev Dieva dusmību un sodu. Pārrunāt, kādēļ neklājas lietot Dieva vārdu lādoties, dusmojoties, kādēļ arī citi lamu vārdi ir nepieklājīgi.

33. Kad nedrīkstam zvērēt?

Zvērests ir aizliegts šādos gadījumos:

1. Netaisns zvērests. Cilvēks zvēr, ka viņš runā patiesību, tomēr melo.

Cak. 8,17: Un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu! — saka tas Kungs.

Uzdevums: Lasi Mt. 26,72: Pētera netaisnais zvērests.

2. Zvērests grēcīgās lietās.

Uzdevums: Lasi Ap.d. 23,12: Jūdi zvērēja, ka viņi nokaus Pāvilu.

3. Zvērests nedrošā lietā, kad apgalvojam kā patiesību to, par ko neesam droši.

Cak. 8,16: Un lūk, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: Runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos!

4. Neapdomāts vai vieglprātīgs zvērests.

Uzdevums: Lasi Mt. 14,6-10: Hēroda vieglprātīgais zvērests.

5. Zvērests ikdienas mazvērtīgās lietās.

Uzdevums: Lasi Mt. 5,33-37: Jēzus brīdinājums.

34. Kad ir atļauts zvērēt un tas arī jādara?

Zvērēšana jeb zvēresta došana Dieva vārdā nav aizliegta. Zvērests ir pareizs, atļauts un pavēlēts tad, kad patiesības apgalvošana pieprasa mūs zvērēt svarīgās lietās. Tad tas nāk Dieva vārdam par godu un mūsu tuvākiem par labu. Zvērot mēs piesaucam Dievu par liecinieku, ka runājam patiesību.

2. Kor. 1,23: Bet es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka es, jūs saudzēdams, vairs neesmu nācis uz Korintu.

5. Moz. 6,13: Tev būs to Kungu, savu Dievu, bīties, tev būs Viņam kalpot un pie Viņa vārda zvērēt.

Ebr. 6,16: Jo cilvēki zvēr pie kaut kā lielāka, un zvērests ir viņiem par apstiprinājumu, lai izbeigtu katru pretrunu.

Sal. māc. 8,2: Es saku: Ievēro ķēniņa pavēli it īpaši tādēļ, ka tu Dieva priekšā esi viņam uzticību zvērējis.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 14,22-23 un 24,2-9: Ābrahāms, ticības tēvs, zvērēja un pieprasīja no saviem kalpiem zvērestu; Mt. 26,63-64: Jēzus piekrita zvērestam. Mini piemērus par pareizu zvērestu mūsdienās.

35. Kas ir buršana ar Dieva vārdu?

Buršana ar Dieva vārdu ir Dieva vārda lietošana burvībām, piemēram, slimības dziedināšanai, noslēpumu atklāšanai un nākotnes zīlēšanai. Tāda grēka darītājs sev par sodu var sadarboties kopā ar dvēseles ienaidnieku — sātanu.

3. Moz. 19,31: Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties; — Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!

5. Moz. 18,10-12: Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs, un šīs negantības dēļ tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.

Uzdevums: Lasi 1. Sam. 28,5-14: Saula maldu parādība un Ap.d. 8,9-24: burvis Sīmanis. Parunāsim par okultismu un spiritismu Bībeles gaismā.

36. Kas ir melošana un krāpšana caur Dieva vārdu?

Tā, ja Dieva vārdā izplata, aizstāv un izpušķo maldu mācības un bezdievīgu dzīvi, melo un piekrāpj caur Dieva vārdu.

Jer. 23,31: Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, — saka tas Kungs, — kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut arī sludinot tā Kunga vārdu!

Mt. 15,8-9: Šī tauta godā mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no manis. Bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.

Mt. 7,21: Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva prātu.

37. Kā Dievs mūs brīdina neturēt otro bausli par mazvērtīgu?

Dievs ir pievienojis pie otrā baušļa nopietnu brīdinājumu: "Kungs nepamet nesodītu to, kas bez iemesla lieto Viņa vārdu."

Uzdevums: Lasi Ap.d. 5,1-11: Ananijas un Sapfiras sodīšana.

38. Kā mums pienākas lietot Dieva vārdu?

Dievs pavēl lietot Viņa vārdu, saskaņojot to ar Bībeli, ar godbijību un pazemīgu prātu.

Ps. 115,1: Ne mums, Kungs, ne mums, bet savam vārdam dodi godu savas žēlastības un uzticības dēļ!

1. Dievs vēlas, lai mēs paļaujamies uz Viņa vārdu visās bēdās.

Ps. 50,15: Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!

Uzdevums: Lasi Mt. 8,23-27: mācekļi briesmās; Mt. 15,22: kanaāniešu sieva un Lk. 23,42-43: ļaundaris pie krusta.

2. Dievs vēlas, lai mēs paļaujamies uz Viņa vārdu lūgšanās.

Mt. 7,7: Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.

Luters ir sacījis: "Tā būs mums liela palīdzība, ja iemācīsimies katru dienu sevi uzticēt Dieva gādībai, kā miesu, tā dvēseli, kā sievu, tā bērnus, kā kalpu, tā visu mūsu mantu visādu nedienu gadījumā, kas mūs var pārsteigt. Tāpēc ir nepieciešamas rīta un vakara lūgšanas, kā arī galda lūgšanas."

3. Dievs vēlas, lai mēs teicam un slavējam Viņa vārdu. Tas notiek pateicības lūgšanās un pateicības dziesmās, kā arī citādi, kad apliecinām, ka esam saņēmuši no Dieva kā dāvanu — visu labu.

Jēk. 1,17: Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.

Ps. 103,1-2: Teici to Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto vārdu! Teici to Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

Uzdevums: Lasi Lk. 17,11-19.

4. Dievs vēlas, lai mēs stāstām par Viņu saviem tuvākajiem ar vārdiem un darbiem.

Ps. 145,10-11: Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt. Viņi izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu.

To dzīvēs, kuri apliecina savu piederību Kristum, uzticība un godīgums, kārtīgums un savas atbildības apzināšanās visās lietās, kā mājās, tā darbā un citās vietās, pievienojot draudzīgumu, apmierinātību un līksmu raksturu, ir cildena ticības apliecība.

2. Kor. 3,3: Esat Kristus vēstule.

5. Dievs vēlas, lai mēs apliecinām Viņa vārdu cilvēku priekšā. Tas notiek jo sevišķi tad, kad mēs mācāmies Dieva vārda skaidro mācību, aizstāvam to no maldu mācībām un nododam visu mums piederošo Dieva godam un dvēseļu mūžīgās glābšanas labā.

Mt. 10,32-33: Tad nu ikvienu, kas mani apliecinās cilvēku priekšā, to ir es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet, kas mani aizliegs cilvēku priekšā, to es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

Mk. 8,38: Jo, kas manis un manu vārdu dēļ kaunas šai laulību pārkāpējā un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava Tēva godībā.

39. Kad mēs teicam un slavējam Dieva vārdu?

Mēs teicam Dieva vārdu katru dienu personīgā lūgšanā un ģimenes lūgšanu brīžos. Kopā ar citiem teicam un slavējam Viņu draudzes dievkalpojumā ar lūgšanām, garīgām dziesmām un ziedojumiem.

Kol. 3,16: Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū: pamāciet un paskubiniet cits citu visā gudrībā un dziediet Dievam psalmus, himnas un garīgas dziesmas pateicības pilnām sirdīm!

Sal. pam. 3,9: Dod godu tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmatņus.

Jon. 2,10: Bet ar pateicības prieku es nesīšu Tev savus upurus, un arī Tev manā īpašā solījumā solīto es pienesīšu kā brīvprātīgu pateicības upuri. Glābšana ir pie tā Kunga!