Ceturtais bauslis

 OTRĀ PLĀKSNE

53. Par ko Dievs runā otrās plāksnes baušļos?

Otrās plāksnes baušļos Dievs runā par to, kā mums pienākas izturēties pret mūsu tuvākajiem.

54. Kas ir mūsu tuvākais?

Mūsu tuvākais ir katrs cilvēks, lai viņš būtu draugs vai ienaidnieks, kam vajadzīga mūsu mīlestība un palīdzība.

Gal. 6,10: Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.

Mt. 5,44-45: Bet es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni, jo viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.

Uzdevums: Lasi Lk. 10,29-37: žēlsirdīgais samarietis.

55. Kā mums jāmīl savs tuvākais?

Dievs vēlas, lai mēs mīlam savu tuvāko tikpat neliekuļoti un patiesi kā sevi pašu. Ja mēs patiesi mīlam savu tuvāko, tad mīlam ari Dievu.

Mt. 7,12: Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.

1. Jņ. 4,20-21: Ja kāds saka: "Es mīlu Dievu," un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis. Un šis bauslis mums ir no viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli.

Uzdevums: Lasi Mt. 25,31-46.

Ceturtais bauslis

"Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē."

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savus vecākus un kungus nenicinām, nedz apkaitinām, bet tos godā turam, tiem kalpojam un paklausām, tos mīlam un cienām.

56. Par ko Dievs uz mums runa ceturtajā bauslī?

Dievs ceturtajā bauslī uz mums runā par tiem tuvākajiem, kurus Viņš ir iecēlis valdīt pār mums un kurus mums pienākas sevišķi godāt. Tie ir:

1. Tēvs un māte, kā arī viņu aizstājēji.

Sal. pam. 20,20: Kas savu tēvu un savu māti lād, tā gaismeklis apdzisīs visdziļākā tumšuma vidū.

Jņ. 19,26-27: Tad Jēzus, ieraudzījis savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko viņš mīlēja, saka mātei: "Sieva, redzi, tavs dēls!" Pēc tam viņš saka māceklim: "Redzi, tava māte!" No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis.

Uzdevums: Pārdomā, kuri ir vecāku aizstājēji bērnu dārzā, skolā vai nometnē.

2. Mācītāji un citi draudzes skolotāji.

2. Ķēn. 2,12: Kad nu Elīsa to redzēja, tad viņš skaļi kliedza: "Mans tēvs, mans tēvs!"

1. Kor. 4,15: Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū.

3. Laicīgā vara, tās ierēdņi, likumi un kārtība.

Rom. 13,1.6: Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. [..] Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi.

1. Pēt. 2,13-14: Esiet paklausīgi ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai tā Kunga dēļ, ir valdniekam, kas ir pār visiem, ir pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu.

4. Darba devēji un priekšnieki.

2. Ķēn. 5,13: Tad viņa kalpi piegāja pie viņa un sacīja viņam, teikdami: "Mans tēvs [..]"

1. Pēt. 2,18: Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.

Mt. 8,8-10: Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāci manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti kara vīri; un kad es vienam no tiem saku: ej! tad viņš iet, — un otram: nāc šurp! tad tas nāk, un savam kalpam: dari to, tad tas dara." Kad Jēzus to dzirdēja, viņš brīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: "Patiesi es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis."

5. Vecie cilvēki.

Ap.d. 22,1: "Brāļi un tēvi, uzklausiet tagad, ko es jums, sevi aizstāvēdams, teikšu!"

1. Tim. 5,1-2: Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu, jaunākus kā brāļus, vecākas sievas kā mātes, jaunākas — kā māsas visā šķīstībā.

57. Kas šinī bauslī tiek noteikts vecākiem?

Dievs vēlas, lai vecāki rūpējas par bērniem ar tēvišķīgu un mātes mīlestību, dod viņiem pārtiku un patvērumu, māca viņiem Dieva Vārdu un pamāca viņus uz patiesu dievbijību, kā arī dod viņiem labu priekšzīmi patiesā ticībā, dievbijīgā dzīvē un labās paražās. Audzināšanas mērķis ir uzaudzināt bērnus par nobriedušiem, atbildīgiem un patstāvīgiem cilvēkiem, kas ticībā tur Dieva Vārdu, kā arī godā valsts taisnīgos likumus, kārtību un labas paražas.

Ef. 6,4: Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet un pamāciet tos būt paklausīgiem tam Kungam.

Piezīme: Kārtība nozīmē, ka cilvēkam tiek dotas noteiktas un drošas robežas, kurās viņam nākas dzīvot un darboties.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 18,19; 5. Moz. 6,6-9; Sal. pam. 13,24; 22,15; 23,13-14 un Mt. 18,6.10. Apspriest tematu: Kas uzaug bez pārmācības, tas nomirst bez goda.

58. Ko ceturtais bauslis pieprasa no bērniem un padotajiem?

Ceturtais bauslis pieprasa mums godāt, paklausīt un mīlēt savus vecākus un visus tos, kuri ar šo bausli tiek norādīti par vecākiem. Tāpat tas mums aizliedz viņus nicināt un ienīst.

59. Kāpēc mums ir jāgodā vecāki?

Dievs pats ir iedibinājis mums tādu kārtību, ka ir vecāki, mācītāji un varas iestādēm. Viņš ir arī noteicis, ka jauniem ir jāgodā vecāki cilvēki. Tātad mums ir jātur ceturtais bauslis Dieva gribas dēļ. Ja mēs godājam savus vecākus, tad mēs godājam arī Dievu. Ja mēs nicinām savus vecākus, mēs nicinām arī Dievu.

Tit. 2,5: Būt., paklausīt., lai Dieva vārds netiktu zaimots.

60. Kas rūpējas par mums caur mūsu vecākiem?

Dievs pats rūpējas par mums caur vecākiem, mācītājiem un varas iestādēm. Arī tādēļ mums pienākas godāt tos un parādīt tiem svētu bijību, pazemību un paklausību. Luters: "Godāšana — tā ir daudz lielāka nekā mīlestība, jo tā nesatur sevī tikai mīlestību, bet arī paklausību, pazemību un bijību, kā vēršoties pie neredzamas majestātes."

Rom. 13,1.4: Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. [..] Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.

61. Kādā gadījumā mēs nicinām un apvainojam savus vecākus un priekšniecību?

Mēs nicinām un apvainojam savus vecākus un priekšniecību tad, ja nedodam viņiem to godu, ko Dievs vēlas, lai mēs viņiem dodam. Ja esam nepaklausīgi, runājam tiem nepieklājīgus vārdus, mēs tos skumdinām. Tādējādi mēs pamudinām viņus taisnīgās dusmās mūs sodīt.

5. Moz. 27,16: "Nolādēts, kas negodā savu tēvu un savu māti!" — Un visai tautai būs sacīt: "Āmen!"

Rom. 13,3-4: Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas — labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 37,32-35: Jēkaba dēli apvainoja tēvu ar savu negantību.

62. Kāds grēks ir vecāku nicināšana?

Vecāku nicināšana ir liels grēks, ko Dievs bargi soda.

Sal. pam. 30,17: Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.

Rom. 13,2: Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu.

Uzdevums: Lasi 1. Sam. 4,11: Ēļa dēlu gals, 2. Sam. 15: Absaloma dumpis un gals un arī 2. Ķēn. 2,23-24: Bēteles puiku sods par mēdīšanos.

63. Kad mēs godājam vecākus?

Mēs godājam savus vecākus un priekšniecību, ja īstā dievbijībā dodam viņiem to godu, ko Dievs no mums pieprasa, un parādām viņiem to arī ar savu uzvedību.

Mal. 1,6: Dēlam būs godāt savu tēvu un kalpam savu kungu.

Rom. 13,7: Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.

3. Moz. 19,32: Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties savu Dievu; — Es esmu tas Kungs!

Uzdevums: Lasi 1. Ķēn. 2,19: Ķēniņa Salamana godīgā izturēšanās pret savu māti un 1. Moz. 46,29: Jāzepa sirsnīgā izturēšanās pret savu tēvu.

Luters saka: "Ir jāpiekodina jauniem cilvēkiem, ka tiem ir jāgodā savi vecāki kā Dieva vietnieki, lai arī tie būtu vienkārši, mazturīgi, nevarīgi un skarbi, tie tomēr ir Dieva doti. Neliedziet tiem pienākošos godu viņu dzīves paradumu vai kļūdu dēļ. Arī, sarunājoties ar viņiem, jāuzvedas nevainojami, jāizvairās no asām atbildēm, stūrgalvības un iecirtības, jāsamierinās un jāpaklusē, lai arī tie savā rīcībā reizēm ietu pārāk tālu."

64. Kad mēs kalpojam saviem vecākiem?

Mēs kalpojam saviem vecākiem, ja bez pavēles darām viņiem visu labu un parādām tiem sirsnīgu pateicību.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 47,11-12: Jāzepa rūpes par savu tēvu un Jņ. 19,26-27: Kunga Jēzus rūpes par savu māti.

65. Kad mēs esam paklausīgi saviem vecākiem?

Mēs esam paklausīgi saviem vecākiem, ja paklausām viņiem visās tajās lietās, kurās Dievs tos ir nolicis par mūsu valdītājiem.

Kol. 3,20: Bērni, klausiet saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk tam Kungam.

Uzdevums: Lasi Lk. 2,51: Kunga Jēzus padevība.

66. Kad mēs nevaram būt paklausīgi?

Ja vecāki, priekšniecība, valsts likumi vai kas cits liek mums darīt ko tādu, kas ir pretrunā ar Dieva Vārdu un to, ko mēs nevaram ar labu sirdsapziņu darīt. Tad mums ir Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.

Ap.d. 5,29: Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: "Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem."

Uzdevums: Lasi 2. Moz. 1,15-21: Ebreju vecmātes nenogalināja zīdaiņus zēnus pēc ķēniņa pavēles un Est. 3,13-5,2: Estere neievēroja likumu, lai glābtu savu tautu. Pārdomā, vai arī šinī laikā būtu tādas lietas, kurās mēs nevarētu izpildīt likumu vai doto pavēli.

67. Kad mēs turam savus vecākus mīļus un dārgus?

Mēs savus vecākus patiesi mīlam un turam dārgus, ja pateicībā tiem vēlam visu labu, pacietīgi panesam viņu vājības un lūdzam par tiem.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 45,3 un 50,1: Jāzepa mīlestība uz savu tēvu un 1. Tim. 5,4. Apspriediet, ko mēs varam darīt savās mājās.

68. Kāds apsolījums ir ceturtajam bauslim?

Ceturtajam bauslim ir apsolījums: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvotu!

69. Ko Dievs piekodina mums ar šo apsolījumu?

Dievs ar šo apsolījumu mums vēlas darīt zināmu, cik augstu Viņš vērtē vecāku godāšanu un cik lielu laicīgu svētību tā dod, lai tad mēs labprātīgi šo bausli turētu.

Ef. 6,2-3: "Godā savu tēvu un māti" — tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: "Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes."