Grēks

132. Kas ir grēks?

Katra Dieva baušļa pārkāpšana ir grēks.

1. Jņ. 3,4: Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.

Bībelē grēks ir nosaukts arī par nepaklausību (Rom. 5,19), par noziegumu un pārkāpumu (2. Moz. 34,7; 2. Kor. 5,19) un par netaisnību (Rom. 6,13).

133. Kā grēks ienāca pasaulē?

Grēks ienāca pasaulē caur sātanu, kurš pirmais atkrita no Dieva. Grēks ienāca arī caur cilvēku, kurš, sātana savaldzināts, labprātīgi piekrita grēkot.

Jņ. 8,44: Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.

1. Jņ. 3,8: Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai viņš iznīcinātu velna darbus.

Rom. 5,12: Tātad: kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 3,1-7: grēkā krišana.

134. Kādas divas daļās varam iedalīt grēku?

Grēku varam iedalīt iedzimtajā grēkā un grēka darbos — par katru no tiem Bībelē tiek runāts.

135. Kas ir iedzimtais grēks?

Iedzimtais grēks ir garīgi pilnīgi samaitāta cilvēka daba, ko esam iemantojuši caur saviem vecākiem no Ādama. Iedzimtā grēka iespaidā cilvēks ir zaudējis to taisnīgumu, ko Dievs tam deva radīšanā. Cilvēks vairs patiesi nebīstas un nemīl Dievu, kā arī nepaļaujas vienīgi uz Viņu. Cilvēks ir garīgi miris un akls, naidīgs pret Dievu un pilns jaunuma.

Jņ. 3,6: Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.

Rom. 7,18: Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.

Rom. 8,7: Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva likumam, jo tā to nespēj.

Piezīme: Bībelē ar vārdu "miesa" cilvēku apzīmē tad, ja ar to saprot cilvēku, kāds tas pēc savas dabas tiek radīts un piedzimst, tas ir, pirmatnējā grēka skarts, bez Svētā Gara (vecais cilvēks vai "vecais Ādams").

Ps. 51,7: Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.

1. Moz. 8,21: Cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām.

1. Moz 6,5: Kad nu Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu.. .

1. Kor. 2,14: Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva

gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.

Ef. 2,1: Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos.

136. Kādā stāvoklī cilvēks ir iedzimtā grēka dēļ?

Iedzimtā grēka dēļ cilvēks Dieva priekšā ir nelietīgs, pelnījis sodu un pazudināšanu. Lai viņš varētu tikt glābts, tam jāpiedzimst no jauna caur kristību un ticību.

Ef. 2,3: Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, izpildīdami miesas un miesas prāta iegribas, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie.

Jņ. 3,5-6: Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi es tev saku, ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars."

No Luterisko Apliecību grāmatas: "Visi cilvēki, kas pēc Ādama grē­kā krišanas dzimst dabiskā ceļā, tiek ieņemti un piedzimst grēkā. Citiem vārdiem sakot, no mātes miesām tie ir pilni ļaunu kārību un tieksmju. Viņiem no dabas nepiemīt ne patiesa dievbijība, ne patiesa ticība Dievam. Šī iedzimtā slimība ir patiess grēks un pakļauj pazudināšanai un Dieva mūžīgajām dusmām visus tos, kuri nepiedzimst par jaunu no augšienes." (Augsburgas apliecība 2.)

137. Kas ir grēka darbi?

Iedzimtā grēka samaitāts cilvēks pārkāpj Dieva baušļus domās, vārdos un darbos. Tādus grēkus sauc par grēka darbiem. Pie tiem pieder arī darbi, kas tiek atstāti nedarīti, lai gan Dieva Vārds pavēl tos pildīt.

Mt. 7,17: Nelabs koks nevar nest labus augļus.

Jēk. 4,17: Tad nu, kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.

Grēka darbus savukārt var iedalīt dažādas grupās. Piemēram: apzināti darīti grēki un neapzināti darīti grēki, tīšām darīti grēki un vājībā darīti grēki, piedalīšanās citu darītos grēkos (1. Tim. 5,22; 2. Jņ. 11), rupji, atklāti grēki un tādi netaisnības grēki, kas brēc pēc Dieva soda no debesīm. Tāda ir, starp citu, bezdievība (1. Moz. 18,20), slepkavība (1. Moz. 4,10, Jņ. atkl. 6,9-10), kā arī svešinieku, atraitņu, bāreņu, nabagu un vispār bezpajumtnieku apspiešana (2. Moz. 3,7-9; 22,21-24; Mal. 3,5; Jēk. 5,4) un arī mātes miesās esošo bērnu iznīcināšana (Ām. 1,13).

138. Kas ir grēks pret Svēto Garu?

Grēks pret Svēto Garu no visiem citiem grēkiem atšķiras ar to, ka par to nav iespējas gūt piedošanu.

Mk. 3,28-29: Patiesi es jums saku: Visi grēki cilvēku bērniem taps piedoti, ir pat zaimi, ar ko tie Dievu zaimo. Bet, kas Svēto Garu zaimo, tas nemūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību.

Šis grēks notiek sekojoši: Svētais Gars apgaismo cilvēku tā, ka cilvēkam savā sirdī jāatzīst dievišķā patiesība par dievišķu, bet cilvēks, tīši pretojoties labajai sirdsapziņai, tomēr aizliedz to, pretojas tam, kā arī zaimo, izsmej un pulgo Svēto Garu. Tāds cilvēks nocietina savu sirdi tā, ka viņš vairs nevar atgriezties no sava grēka. Tāpēc mums ir ļoti jāsargājas, lai mēs nenostājamies pret patiesību un nezaimojam to, kas ir mūs apgaismojis caur Dieva Vārdu. Grēks pret Svēto Garu netieši aizskar nevis Svētā Gara dievišķo personu, bet Viņa kalpošanu.

Lk. 12,1: Un, kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā, ka cits citu tikko nesamina, tad Jēzus iesāka sacīt saviem mācekļiem: "Sargieties no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības."

1. Jņ. 5,16: Ja kāds redz savu brāli darām grēku, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un viņš tam dos dzīvību, proti, tādiem, kas nedara nāves grēku. Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz.

Ebr. 6,4-6: Jo ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti un baudījuši Dieva dāvanas, un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki, un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamās pasaules spēkus, un krituši, atkal vest pie atgriešanās, jo tie sev Dieva Dēlu sit krusta un liek smieklā.

Uzdevums: Lasi Mt. 12,22-32: Jēzus brīdinājums farizejiem, kuri nostājās pret skaidru patiesību un zaimoja.

139. Kā mēs varam zināt, ka neesam darījuši šo sevišķo grēku pret Svēto Garu?

Dvēseles nemiera pārņemts cilvēks, bīdamies, ka ir pastrādājis grēku pret Svēto Garu, un norūpējies par to, ka viņš ir šķirts no Dieva žēlastības Jēzū Kristū, tieši nav pastrādājis šo grēku pret Svēto Garu.

Gluži pretēji, viņā ļoti spēcīgi atklājas Svētā Gara ietekme, kas izpaužas cilvēka uztraukumā un rūpēs par savu dvēseles stāvokli un mūžīgo likteni. Viņš dzīvo ticībā, lai gan ir izbailēs. Viņa vājā ticība ir jāstiprina ar Dieva žēlastības Vārdu, jo Kristus ir miris katra cilvēka dēļ un vēlas, lai visi tiktu glābti.

Bet tāds cilvēks, kurš ir darījis šo sevišķo grēku pret Svēto Garu, nebēdā par to. Viņš arī nav norūpējies par savas dvēseles likteni, bet dzīvo augstprātībā, pilns sacelšanās gara, ar nocietinātu sirdi, nepakļāvībā skaidrajam Dieva Vārdam.

140. Kā mums, pakļautiem mantotajam iedzimtajam grēkam, izbēgt no mūžīgas pazudināšanas?

Mums nav nekādas iespējas glābties caur bauslību, tas ir, caur sa­viem darbiem. Bet Dievs mums ir devis citu vārdu, proti. Evaņģēliju, kurā Viņš ir sludinājis glābšanu, ko mums sagādājis Pestītājs Jēzus Kristus. Šo glābšanu mēs varam iegūt kā dāvanu caur ticību, tādējādi tiekot atsvabināti no grēka lāsta, kļūstot taisnoti un svētlaimīgi. Par to mēs vēl mācīsimies Katehisma otrajā nodaļā.

Rom. 1,16: Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic: jūdam visupirms un arī grieķim.

Rom. 10,4: Jo bauslības gals ir Kristus; viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.