Jēzus Kristus

Jēzus Kristus un Viņa pestīšanas darbs

173. Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Jēzus?

Mūsu Pestītāja vārds ir Jēzus tāpēc, ka Viņš ir visu cilvēku vienīgais Glābējs un Pestītājs, jo tieši to nozīmē Jēzus vārds.

Mt. 1,21: Viņa dzemdēs dēlu, un tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem.

Ap.d. 4,12: Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.

174. Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Kristus?

Mūsu Pestītāja vārds ir Kristus jeb Mesija, un abi vārdi latviski nozīmē Svaidītais, jo Viņš, būdams cilvēciskas dabas, bija caurcaurēm svaidīts ar Svēto Garu Pestītāja darbam.

Ap.d. 10,38: .. ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nācarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar viņu.

Jņ. 3,34: Jo, ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra viņš dod savu Garu.

175. Kāds ir mūsu Pestītājs Jēzus Kristus?

Mūsu Pestītājs Jēzus Kristus viens vienīgais ir dievcilvēks jeb patiess Dievs un patiess cilvēks vienā personā. Dieva Dēls piedzima no jaunavas Marijas ar patiesu un pilnīgu cilvēka būtību, lai Dievs un cilvēks Kristū būtu viena persona.

Kol. 2,9: Viņā mājo visa Dievības pilnība redzamā veidā.

Jņ. 1,14: Un vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.

176. Kā es zinu un ticu, ka Jēzus ir patiess Dievs?

Es zinu un ticu, ka Jēzus ir patiess Dievs tādēļ, ka svētā Bībele piešķir Viņam:

1. Dieva vārdu.

1. Jņ. 5,20: Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā — viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.

Jņ. 20,28: Toms atbildēja un sacīja viņam: "Mans Kungs un mans Dievs!"

2. Dievam piemītošas īpašības:

• Mūžīgs.

Jņ. 1,1-2: Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva.

• Nemainīgs.

Ebr. 13,8: Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi.

• Visuresošs.

Mt. 28,20: Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.

• Viszinošs.

Jņ. 21,17: "Kungs, tu zini visas lietas."

• Visuvaldītājs.

Mt. 28,18: Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes."

Ebr. 1,3: Tas, būdams viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie majestātes labās rokas augstībā.

3. Dieva darbus:

• Svētā Gara sūtīšanu.

Jņ. 15,26: Kad nu nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas dos liecību par mani.

Jņ. 16,7: Tomēr es jums saku patiesību: Tas jums par labu, ka es aizeimu. Jo, ja es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums.

Radīšanu.

Jņ. 1,3: Caur viņu viss ir radies, un bez viņa nekas nav radies, kas ir.

Pārvaldību.

Kol. 1,17: Bet viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv viņā. Spēju pavēlēt visam radītajam.

Lk. 8,25: Bet viņš tiem sacīja: "Kur ir jūsu ticība?" Bet tie bīdamies brīnījās, savā starpā sacīdami: "Kas tas tāds, ka viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl un tie viņam paklausa?"

Uzdevums: Lasi Jņ. 11,38-44: Jēzus uzmodina no mirušajiem Lācaru, Lk. 7,11-16: Naines pilsētā atraitnes dēlu, Mt. 28,5-6 un Jņ. 10,17-18: pats sevi.

• Grēku piedošanu.

Mt. 9,6: Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot — viņš saka uz triekas ķerto: "Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!"

• Pastarās tiesas turēšanu.

Jņ. 5,27: Un viņš tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc, ka viņš ir Cilvēka Dēls.

4. Tādu pašu godu kā Tēvam.

Jņ. 5,23: Lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas viņu sūtījis.

177. Kā es zinu un ticu, ka mans Pestītājs ir patiess cilvēks?

Zinu un esmu pārliecināts, ka mans Pestītājs Jēzus Kristus ir patiess cilvēks, tāpēc, ka Bībelē Viņam ir piešķirts:

1. Cilvēka vārds.

1. Tim. 2,5: Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem — cilvēks Kristus Jēzus.

2. Cilvēka ķermenis, miesa un dvēsele.

Lk. 24,39: (Jēzus saka) "Redziet manas rokas un manas kājas!

Es pats tas esmu. Aptaustiet mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man esam."

Mt. 26,38: Tad viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeitan un esiet ar mani nomodā."

3. Cilvēka dabiskās darbības.

Uzdevums: Lasi Lk. 2,1-12: Jēzus piedzima, Lk. 2,52: pieauga, Jņ. 4,6: nogura, Mk. 4,38: gulēja, Mt. 4,2: bija izsalcis, Jņ. 19,28: bija izslāpis, Jņ. 11,35: raudāja un Mt. 26,27: cieta un nomira.

178. Kādas divas dabas ir apvienotas mūsu Pestītājā?

Mūsu Pestītājā Jēzū ir apvienotas divas dabas — dievišķā un cilvēciskā. Tās ir apvienojušās Viņa personā tā, ka katra no tām ir kaut ko pārņēmusi no otras.

Piemēram, ciešanas ir cilvēciska īpašība, bet arī dievišķai dabai tur bija sava tiesa, kā liecina Bībele: "Dzīvības Valdnieku jūs esat nonāvējuši" (Ap.d. 3,15).

Visvarenība savukārt ir dievišķa īpašība, kas piederēja Jēzus dievišķajai dabai. Bet arī tajā, tāpat kā citās Kristum piemītošajās dievišķajās īpašībās, ir sava cilvēciskā daļa.

Visas kristīgās Baznīcas nesatricināmais Bībeles skaidrošanas princips attiecībā uz Kristus personu ir šāds:

Kad svētā Bībele saka, ka Kristum bija kaut kas dots laikā, tad ir jāsaprot, ka tas Kristum tika dots dzīves laikā pie Viņa cilvēciskās dabas un nevis pie Viņa dievišķās dabas. Ja šo principu ņemsim vērā, tad svētās Bībeles skaidrošanā neradīsies pretrunas.

Kol. 2,9: Viņā mājo visa Dievības pilnība redzamā veidā.

1. Jņ. 1,7: Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un viņa dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.

2. Sam. 7,19: Šis ir tā cilvēka veids, kas ir Kungs Dievs. (Pēc pirmtekstu un Lutera tulkojuma.)

Jer. 23,5-6: "Redzi, nāks dienas," — tā saka tas Kungs, — "kad Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi, kas valdīs kā ķēniņš, valdīs ar gudrību un uzturēs tiesu un taisnību valstī! Viņa laikā izglābs Jūdu, un Israēls dzīvos drošībā. Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs, mūsu taisnība.

Jes. 9,5: Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: "Brīnišķais padoma devējs. Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs."

Mt. 16,13.16: Bet, kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, viņš vaicāja saviem mācekļiem un sacīja: "Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas viņš esot?"[..] Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: "Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls."

179. Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam?

Mūsu Pestītājam bija jābūt patiesam cilvēkam tādēļ, lai Viņš mūsu vietā tiktu pakļauts bauslībai, piepildītu to, ciestu un mirtu. Tā kā cilvēks bija pārkāpis bauslību, tad cilvēkam arī bija jāizdara salīdzināšana.

Gal. 4,4-5: Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.

Ebr. 2,14: Bet, tā kā bērniem ir asinis un miesa, tad arī viņš tāpat to ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu.

180. Kāpēc mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam Dievam?

Mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam Dievam tāpēc, ka Viņam vajadzēja ar savu dzīvi un miršanu samaksāt par visu cilvēku grēkiem pilnīgu pestīšanas maksu un salīdzināt mūs ar Dievu.

Ps. 49,8-9: Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves — visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā, ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem.

2. Kor. 5,19: Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.

181. Kādi kalpošanas veidi ir ietverti Jēzus Kristus, Pestītāja, misijā?

Jēzum Kristum viņa Pestītāja misijā ir trīs kalpošanas veidi. Viņš ir:

1) mūsu pravietis,

2) mūsu augstais priesteris

3) mūsu ķēniņš.

182. Ko Jēzus dara, būdams mūsu pravietis?

Būdams mūsu pravietis, Jēzus ar saviem vārdiem un darbiem pauda, ka Viņš ir Dieva Dēls un pasaules Pestītājs. Tā Viņš pats darīja, būdams šeit virs zemes. Pirms tam to jau pauda pravieši, pēc tam — apustuļi un evaņģēlisti. Viņa pravieša kalpošana turpinās joprojām visur tur, kur Viņa evaņģēlijs tiek sludināts.

5. Moz. 18,15: Pravieti, kāds es esmu, tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu!

Mt. 17,5: Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un, redzi, balss no padebess sacīja: "Šis ir mans mīļais dēls, pie kura man labs prāts; to jums būs klausīt."

Lk. 24,19: Un viņš tiem sacīja: "Kas tad?" Un tie viņam sacīja: "Tas ar Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā."

Jņ. 20,21: Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs mani sūtījis, tā es jūs sūtu."

Lk. 10,16: Kas jūs klausa, tas klausa mani, un, kas jūs nicina, tas nicina mani. Bet, kas mani nicina, tas nicina to, kas mani sūtījis.

183. Ko Jēzus dara, būdams mūsu augstais priesteris?

Būdams augstais priesteris, Jēzus mūsu vietā piepildīja Dieva bauslību un nodeva sevi par salīdzināšanas upuri mūsu dēļ, kā arī aizstāv mūs vēl joprojām Tēva priekšā debesīs.

Ebr. 9,11-12: Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, ir caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto, tas ir, ne šai radībai piederīgu, ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar savām paša asinīm reizi par visām reizēm iegājis svētnīcā, panākdams mūžīgu pestīšanu.

Gal. 4,4-5: Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.

1. Pēt. 2,24: Viņš uznesa mūsu grēkus savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti.

1. Jņ. 2,1: Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā , tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns.

184. Ko Jēzus dara, būdams mūsu ķēniņš?

Mūsu ķēniņš Jēzus:

1. Būdams visvarens, pārvalda visu radību un tādējādi ir arī dabas valstības ķēniņš.

Mt. 28,18: Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes."

Lk. 8,25: Bet viņš tiem sacīja: "Kur ir jūsu ticība?" Bet tie bīdamies brīnījās, savā starpā sacīdami: "Kas tas tāds, ka viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl un tie viņam paklausa?"

2. Ar savu žēlastības vārdu vada savu draudzi virs zemes, un tādējādi ir žēlastības valstības ķēniņš.

Jņ. 18,36: Jēzus atbildēja: "Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes."

Mt. 21,5: "Sakait Ciānas meitai: redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa."

Lk. 1,33: "Un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala."

3. Vadīs savu draudzi uz mūžīgo godu debesīs, un tādējādi ir goda valstības ķēniņš.

2. Tim. 4,18: Izraus mani tas Kungs no katra ļauna darba un izglābs savā debesu valstībā — viņam lai ir gods mūžu mūžos. Āmen.

185. Kādos dažādos stāvokļos Jēzus ir savā pestītāja misijā?

Jēzum Kristum pestītāja misijā ir divi stāvokļi: pazemība un paaugstināšana.

Pazemības stāvoklī Viņš bija, sākot ar savu nevainīgo ieņemšanu līdz pat savam kapam.

Paaugstināšanas stāvoklis sākās ar Viņa uzcelšanos no mirušajiem un ilgst mūžīgi.

186. Kāds bija mūsu Pestītāja pazemības stāvoklis?

Būdams pazemības stāvoklī, mūsu Pestītājs ne vienmēr un ne pilnīgi pēc savas cilvēciskās dabas izmantoja to savu dievišķo godību, kura piemita Viņa cilvēciskajai dabai, bet Viņš atļāva sevi nežēlīgi pazemot, lai varētu mūs pestīt ar savu paklausību un ciešanām.

Pestīšana nebūtu iespējama, ja Viņš vienmēr un pilnīgi būtu lietojis savu dievišķo godību.

Fil. 2,6-8: Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!

Piezīme: Reizēm Jēzus lietoja dievišķo godību savas cilvēciskās dabas vietā, piemēram, savā apskaidrošanā, kā arī darot brīnumus. Tā Viņš izpauda, ka ir Dieva Dēls un apsolītais Pestītājs.

Jņ. 10,37-38: "Ja es nedaru sava Tēva darbus, neticiet man! Bet, ja es tādus daru, tad, ja man neticat, ticiet vismaz šiem darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka manī ir Tēvs un es Tēvā."

Uzdevums: Lasi Mk. 9,1-8: Jēzus apskaidrošana.

187. Ar kādiem vārdiem ticības apliecība izsaka Jēzus pazemības stāvokļa dažādos brīžus?

Ticības apliecība Jēzus pazemības stāvokļa dažādos brīžus izsaka ar vārdiem: "Ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts."

188. Ko Bībele māca par Jēzus ieņemšanu?

Bībele māca, ka Dieva Dēls tapa par patiesu cilvēku, kad Viņš brīnišķā kārtā tapa ieņemts no Svētā Gara jaunavas Marijas miesā. Tā Viņš vienlaikus šķīstīja un svētīja mūs no mantotā iedzimtā grēka — grēcīgās ieņemšanas.

Lk. 1,35: Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: "Svēts Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls."

Mt. 1,20: Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu, Dāvida dēls,

nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara."

189. Ko Bībele māca par Jēzus piedzimšanu?

Bībele māca mums, ka Jēzus piedzima savai mātei jaunavai Marijai kā īsts cilvēka bērns, nabadzīgs un nāvei pakļauts.

Jes. 9,5: Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: "Brīnišķais padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs."

Uzdevums: Lasi Lk. 2,1-20: Ziemassvētku evaņģēlijs.

190. Ko Bībele māca par Jēzus ciešanām un nāvi?

Bībele māca, ka:

• Jēzus cieta no nabadzības, kārdinājumiem un vajāšanām, kā arī no vientulības;

• Viņš, it sevišķi savas zemes dzīves beigās, cieta neizsakāmas miesas un dvēseles sāpes;

• Viņš nomira pie krusta.

Mt. 8,20: Un Jēzus tam saka: "Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir lizdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt."

Ebr. 4,15: Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.

Mt. 26,40: Un viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar mani nomodā?"

Lk. 22,44: Bet, nāves baiļu pārņemts, viņš Dievu pielūdza jo

karsti; bet viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.

Mt. 27,46: Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Ēli, Ēli, lama zabachtani?" Tas ir: "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?"

Jņ. 19,30: Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: "Viss piepildīts!" Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.

Gal. 3,13: Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: "Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka."

Dieva atstāts, Jēzus mūsu vietā cieta mūžīgas pazudināšanas mokas.

Uzdevums: Lasi par Jēzus nelaimēm un vajāšanām: Mt. 2, kā arī par Viņa ciešanām, piem.: Mt. 26-27.

191. Ko Bībele māca par Jēzus apbedīšanu?

Par Jēzus apbedīšanu Bībele māca, ka Viņa svēto mirušo miesu noņēma no krusta un ielika kapā. Tā nesāka trūdēt, bet palika neskarta līdz Viņa augšāmcelšanās dienai.

Mt. 27,59-60: Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā. Un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.

Ap.d. 2,27: Jo tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.

192. Kādēļ Dieva Dēls sevi tik ļoti pazemoja?

Dieva Dēls Jēzus Kristus sevi tik ļoti pazemoja, lai atpestītu mani — pazudušo un nāvei lemto cilvēku. Tā Viņš atpestīja mani no visiem grēkiem, no nāves un arī no sātana varas.

193. Kā Kristus tevi atpestīja no visiem taviem grēkiem?

Mans Kungs Kristus atpestīja mani no visiem maniem grēkiem tādējādi, ka Viņš pildīja manā vietā Dieva bauslību un cieta sodu par maniem grēkiem. Tā Viņš atbrīvoja mani arī no grēku verdzības.

Gal. 4,4-5: Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.

2. Kor. 5,21: To, kas grēka nepazina, viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs viņā kļūtu Dieva taisnība.

Jņ. 1,29: Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: "Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku."

Gal. 3,13: Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: "Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka."

Jņ. 8,34.36: Jēzus viņiem atbildēja: "Patiesi, patiesi es jums saku, ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. [..] Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi."

194. Kā Kristus atpestīja tevi no nāves?

Mans Kungs Kristus atpestīja mani no nāves tādējādi, ka Viņš samaksāja pilnu izpirkšanas maksu par maniem grēkiem. Tāpēc mūžīgajai nāvei nav vairs nedz tiesību, nedz varas pār mani. Laicīgā nāve ir vārti uz mūžīgo dzīvošanu, un tā nevar man nekā ļauna darīt.

1. Kor. 15,55-57: "Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?" Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

2. Tim. 1,10: (Kristus Jēzus) .. ir iznīcinājis nāves varu un cēlis gaismā dzīvību un neiznīcību ar evaņģēliju.

195. Kā Kristus tevi atpestīja arī no sātana varas?

Mans Kungs atpestīja mani no sātana varas tādējādi, ka Viņš to uzvarēja un atbruņoja. Šis briesmīgais ienaidnieks tagad vairs nevar mani apsūdzēt, un es, kā savam Kungam Kristum piederīgs, varu sekmīgi pretoties velna kārdinājumiem un, ja savā vājībā arī kluptu, spētu uzcelties ar žēlastības spēku.

1. Moz 3,15: "Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī."

Rom. 8,31: Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?

1. Jņ. 3,8: Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai viņš iznīcinātu velna darbus.

Jēk. 4,7: Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.

1. Pēt. 5,9: Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.

1. Jņ. 2,1: Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns.

196. Par kādu cenu Kristus tevi izpirka?

Mans Kungs Kristus izpirka mani — nedz ar zeltu, nedz ar sudrabu, bet ar savām svētajām, dārgajām asinīm, ar savām nevainīgajām ciešanām un miršanu. Tā sevi upurēdams. Viņš visu manā vietā ir izdarījis un samaksājis par visu, ko biju parādā Dievam.

1. Pēt. 1,18-19: Jūs zināt, ka esat atpirkti ne ar iznīcīgām lietām — sudrabu vai zeltu no savas aplamās, no tēviem mantotās dzīves, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā jēra, dārgām asinīm.

1. Jņ. 1,7: Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un viņa dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.

Jes. 53,5: Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.

197. Ko Kristus ir tādējādi atpircis un atbrīvojis?

Mans Kungs Jēzus Kristus tādējādi ir atpircis un atbrīvojis mani un visus citus grēciniekus.

1. Tim. 1,15: Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā.

1. Jņ. 2,2: Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.

2. Kor. 5,19: Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.

2. Pēt. 2,1: Bet ir arī bijuši tautā viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat to Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.

198. Kas ir mūsu Pestītāja paaugstināšana?

Tagad, būdams paaugstināts, mūsu Pestītājs vienmēr — arī no savas cilvēciskās dabas puses — izmanto savu dievišķo godību.

Fil. 2,9: Tāpēc arī Dievs viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis viņam vārdu pāri visiem vārdiem.

199. Kādiem vārdiem Ticības apliecība attēlo mūsu Pestītāja paaugstināšanas stāvokļa atsevišķus brīžus?

Mūsu Pestītāja paaugstināšanas stāvokļa atsevišķus brīžus ticības apliecība attēlo ar sekojošiem vārdiem: "Nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvus un mirušus."

200. Ko Bībele māca par Jēzus nokāpšanu ellē?

Bībele par Jēzus nokāpšanu ellē māca, ka Jēzus kapā atdzīvojās, nokāpa ellē un parādījās tur visiem saviem ienaidniekiem kā varens tumsības spēku uzvarētājs. Tātad Jēzus nenokāpa ellē ciest, bet atklāt savu uzvaru. Tas bija varens bauslības sprediķis, ar ko Viņš atņēma saviem ienaidniekiem ieročus, tādējādi tos apkaunodams.

"Kristus visa persona, Dievs un cilvēks, pēc apglabāšanas ir nokāpis ellē, uzvarējis velnu, iznīcinājis tā varu un atņēmis velnam visu viņa varu pār ticīgiem." (Konkordijas formula, 10)

1. Pēt. 3,18-19: Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā. Tanī viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā.

Ef. 4,9-10: "Uzkāpis" — ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka viņš arī nokāpis šīs pasaules zemajās vietās? Bet tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.

Kol. 2,15: Tā viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.

201. Ko Bībele māca par Jēzus augšāmcelšanos no mirušajiem?

Bībele māca, ka Kristus trešajā dienā cēlās augšā kā uzvarētājs, ar apskaidrotu miesu, un vairākas reizes parādījās saviem mācekļiem.

Ap.d. 3,15: Bet dzīvības Valdnieku jūs esat nonāvējuši, viņu Dievs ir uzmodinājis no mirušiem, tam mēs esam liecinieki.

1. Kor. 15,4-6: Un ka viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcē­lies, pēc rakstiem, un ka viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmitiem. Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši.

Uzdevums: Meklē savā Bībelē evaņģēliju stāstus par Jēzus augšāmcelšanos un lasi tos.

202. Ko Jēzus augšāmcelšanās nozīmē tev?

Jēzus augšāmcelšanās man, tāpat kā citiem grēciniekiem, ir devusi pilnīgu mierinājumu un mieru, ko tikai ticībā es varu gūt. Viņa augšāmcelšanās apliecina, ka:

1. Jēzus ir Dieva Dēls, un katrs Viņa vārds ir patiess.

Jņ. 10,18: Neviens to nav man atņēmis, bet es to atdodu pats no sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu es esmu saņēmis no sava Tēva.

Ebr. 6,18: Dievam taču nebija iespējams melot.

2. Debesu Tēvs ir pieņēmis sava Dēla salīdzināšanas upuri un uz tā pamata taisnojis pasauli.

Rom. 4,25: Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.

3. Būs vispārēja augšāmcelšanās. Tad neticīgie mirušie tiks tiesāti, bet visi uz Kristu ticīgie celsies augšā mūžīgai dzīvošanai.

Jņ. 11,25: Jēzus viņai sacīja: "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs."

1. Kor. 15,12.20-21: Ja tad par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, kā tad daži jūsu starpā saka, ka neesot miroņu augšāmcelšanās? [..] Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, viņš kā pirmais no mirušajiem. Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.

2. Kor. 5,10: Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu algu par to, ko, miesā būdams, darījis, vai labu, vai ļaunu.

203. Ko Bībele māca par Jēzus uzkāpšanu debesīs?

Bībele māca: Jēzus redzamā veidā, no savas cilvēciskās dabas puses, ir uzkāpis debesīs, Tēva godībā. Būdams mūsu Pestītājs, Viņš mums, saviem "draugiem" (Jņ. 15,14), ir saņēmis savā rīcībā debesis ar visiem tās mājokļiem.

Ef. 4,10: Bet tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.

Jņ. 14,2-3: Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs.

204. Ko Bībele māca par Jēzus sēšanos pie Tēva labās rokas?

Bībele māca, ka Jēzus sēdies pie Tēva labās rokas. Tā Viņš arī ar savu cilvēcisko būtību dievišķā visvarenībā valda pār visu un piepilda visu. Īpaši Viņš pārvalda savu draudzi virs zemes un sargā to.

"Sēdies pie Tēva labās rokas" nenozīmē kādu slēgtu un noro­bežotu platību jeb vietu, bet mūžīgu, bezgalīgu, dievišķu spēku, varu un majestāti, ar ko Viņš ietekmē, valda un piepilda visu.

1. Pēt. 3,22: .. kas (Jēzus Kristus) ir pie Dieva labās rokas, pēc tam kad viņš uzkāpis debesīs un viņam kļuvuši paklausīgi eņģeļi, varas un spēki.

Ef. 1,20-22: Kādu viņš parādījis Kristū, to uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu viņš ir nolicis zem viņa kājām, bet viņu pašu visās lietās iecēlis par galvu draudzei.

Ps. 110,1: Dāvida psalms. Tā kunga vārds manam kungam: "Sēdies pie Manas labās rokas, tiekam Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!"

1. Jņ. 2,1-2: Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.

Mt. 26,64: "No šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem."

Mt. 28,20: "Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."

Mt. 18,20: "Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū."

205. Ko Bībele māca par Jēzus nākšanu uz tiesu?

Bībele māca, ka Jēzus nāks uz tiesu redzamā veidā un lielā godībā. Viņš tiesās pasauli uz savu sacīto vārdu pamata. Neticīgie tiks notiesāti mūžīgai pazušanai, bet ticīgos Jēzus vedīs sev līdzi uz prieku mūžībā. Tas notiks pēdējā (Pastarā) dienā, kuru Dievs ir nolicis un kuru vienīgi Viņš zina. Dievs ir apslēpis mums Kristus otrās atnākšanas laiku, lai mēs savā ticībā būtu vienmēr nomodā un gatavi Viņu uzņemt.

Ap.d. 1,11: Tie sacīja: "Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs viņu esat redzējuši debesīs aizejam."

Mt. 25,31: Bet, kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības krēsla.

Ap.d. 17,31: "Jo viņš nolicis dienu, kurā viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem."

Mt. 24,27: Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

Jņ. 12,48: Kas mani nievā un nepieņem manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.

Jņ. 3,18: Kas tic viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.

Mk. 13,32-33: Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs. Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.

1. Pēt. 4,7: Bet visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis.

Kol. 3,4: Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar viņu.

Mk. 16,16: Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts.

Mt. 25,46: Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē.

Uzdevums: Lasi Mt. 25,31-46: pēdējā tiesa.

206. Ko Glābēja atpestīšanas darbs nozīmē tev?

Jēzus mani ir atpestījis jeb atpircis sev. Viņš tagad ir mans Kungs, kura valstībā man ir Viņa mūžīgā taisnība, nevainība un svētlaimība. Jau tagad es varu ticībā svētlaimīgs kalpot Viņam Viņa valstībā un darboties paklausībā Viņa Vārdam. Pēc tam debesīs es varēšu pilnīgā svētlaimība kalpot Viņam un slavēt Viņu.

Jes. 43,1: Bet tagad saka tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: "Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi mans!"

Jņ. 20,28: Toms atbildēja un sacīja viņam: "Mans Kungs un mans Dievs!"

2. Kor. 5,15: Tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.

1. Jņ. 3,2: Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim viņu, kāds viņš ir.

Jes. 35,10: Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.

207. Ko tu apliecini ar vārdiem: "Tas ir tiešām tiesa "?

Ar šiem vārdiem es apliecinu, ka paļaujos uz Kristu kā dzīvē, tā arī nāvē.

Rom. 8,38-39: Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!

2. Tim. 4,18: Izraus mani tas Kungs no katra ļauna darba un izglābs savā debesu valstībā — viņam lai ir gods mūžu mūžos. Āmen.